Esmu tam daļēji gājusi cauri. Pirms vairākiem man nebija ne jausmas, ko nozīmē un prasa šādas attiecības. Viņš nebija miljonārs, bet cilvēks, kas neskaita naudu, gan. Otru reizi tādu murgu vairs negribētu. Mūsu "attiecības" ilga piecus gadus un viņš bija pat nebija vairs mana tēva vecumā, bet gan vēl stipri vecāks. Liela mācība man no tā visa. Nevarētu tomēr teikt, ka to visu nožēloju, jo laiks ar viņu man iemācīja labu gaumi, daļēji arī labas manieres (tolaik biju ļoti jauna un vēl nepilngadīga), iemācīja man uztvert visu vēsi - lai cik lieli mēsli nebūtu. Viņš man ļoti palīdzēja atsperties finansiāli, bet tā kā maniem spēkiem un tam, ka kādreiz arī pati kaut ko sasniegšu, neticēja, tad kļuvu spītīga un joprojām daru visu, lai tad, ja viņš par mani kaut ko kādreiz dzirdēs, tas būtu kas vērā ņemams.