Situācija..dusmojos

Tās, kas noskaņo vīrieti pret bērnu un bijušo draudzeni, bērna māti, kaitē pašas sev. Jo mēs zinām, ka dzīve ir dzīve, nekad nevari būt pilnīhgi droši, ka paši neizšķirsieties. Un vīrietim būs atkal jaunas attiecības, līdz ar to pati un kopējie bērni, arī vairs nebūs svarīgi. Jo viņš uzskatīs, ka tas taču ir normāli.
Man krusttēvs reiz teica:"Nekad nespļauj akā, no kuras pašai kādreiz var nākties dzert".

draudzenes iet un nāk. bērns ir un paliek stabila vērtība,tāpat kā sieviete ar ko tas radīts.
tas,ka vīrietis apsveic viņu svētkos, ir normāli un apsveicami. nav viņam problēmu- Tu esi tā maniakāli greizsirdīgā, kas uzvedas neadekvāti. būtu priecajusies,ka esi kopa ar normalu vīrieti

Nu katra esam savadāka, viena atzīst to, otra šito, viena uzskata tā, otra šitā.
Es pilnībā saprotu Missssssssssss, jo faktiski arī man ir tā. Es protams sevi nosodu par to, bet tas tā ir un salauzt sevi nevaru. Mans vīrs to ir pieņēmis, sapartis un vēl pirms apprecēšanās ar mani ar savu bijušo draudzeni neuzturēja nekādas attiecības. Un par cik esmu tāda, ar bērnu faktiski netiekas, bet tikai palīdz ar naudu.

bet vai tas nav egoistiski - liegt bērnam tiesības pavadīt laiku kopā ar tēvu, tikai tāpēc, ka draudzene ir greizsirdīga??? manās acīs lupata ir tāds vīrietis, kurš tādām kaprīzēm pakļaujas

snupis - un Tu savu vīrieti cieni, ka viņš tā izturas, pamet savu bērnu? (Alimentu maksāšana nav vienīgais tēva pienākums, viņam vajadzētu uzņemtuies arī emocionālas rūpes par savu bērnu).
Šāda uzvedība neko labu neliecina par cilvēka atbildības sajūtu, attieksmi pret pienākumiem, vērtībām viņa dzīvē.
Pieaudzis un atbildīgs cilvēks nepametīs savus bērnus novārtā. Un bez iemesla arī neizturēsies nepamatoti vienaldzīgi pret viņu māti (ja jau pret citiem cilvēkiem, ar ko sanāk darīšanas, izturas labvēlīgi un ievēro dažādas laipnības).

Ja to ir grūti pieņemt (un es saprotu, kāpēc tā ir!), tad pareizāk man šķiet - vienkārši neveidot attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir šāda ģimenes situācija.