Situācija..dusmojos

Nu ja nav pieņemami, nu tak nogrāb mužiku bez bērniem, tu jau pašlaik grauz sevi un netiec galā ar greizsirdību, ne jau es!

protams, ja iemilas cilveka, tad jau nepametis tik tapec, ka berns vinam ir.

Marta , tur jau tā lieta! Nedāvina neko, sms aizsūta vai pazvana.

es varu pateikt to visu no cita skata punkta. manam tevam ari ir ta tevis pieminta cita dzive. un vina sieva noteikti ir tada pati ka tu. vina ir laimiga, jo vins vispar neuztur komunikaciju ne ar mani, ka savu meitu(uz svetkiem neapsveic, nezvana,neinteresejas. tipa-es neeksisteju), kur nu vel mati...kaut gan oedeja laika megina piestaigat pie vinas un par brutganu klut. vot ta ir pretiga situacija! tevis aprakstita vel ir ok.

vienigi es butu pamatoti greizsirdiga, ja vins kadas krutas davanas vinai davinatu-rotaslietas utt. bet ja tas ir tikai pukes. ok.

zaptesburka un Anne jūsu ego ir vnk apskaužams . Kaut es tik dzelžaini spētu rīkoties...

Zaptesburka un Anne vienkārši nav bijušas tādā situācijā. Pašas laimīgas ar vīriešiem, kuriem ir pirmās un tad viegli runāt :)

becky

Nu ja nav pieņemami, nu tak nogrāb mužiku bez bērniem

:) labāk pastāsti kur var atrast tādu dzīves uztveri (vieglu) kā Tev! :) vieglu, biju domājusi pozitīvā ziņā.

Jūs gribat teikt, ka ja vīrietim ir attiecības jāizslēdz visa pagātne? Drausmīgi, izsaku līdzjūtību vīrietim, jo tas nav normāli.
Mans draugs apsveic arī bijušo draudzeni, un man tas liekas normāli, būtu nenormāli, ja vīrietis ignorētu bez iemesla
Un no otras puses, iedomājieties sevi tās sievietes vietā, jūs gadiem bijāt kopā, kopīgs bērns, bija kopīgs laiks, vīzijas, mīlestība, un tad tas viss beidzās kaut kādu iemeslu dēļ, nevar sadzīvot, pieradums, vienkārši attiecības maina formu, un viss kā ar nazi? Tas ir nožēlojami.

pfff...sms vispar ir loti bezpersoniski. mani ar sms svetkos apsveic cilveki, ar kuriem es gadiem runajusi neesmu:D ieteiktu tev vienkarsi tikt gala ar griezsirdibu. es tevi loti labi saprotu. pasai ari ir tads uzskats, ka gribu, lai tas ir musu kopigais berns, un man butu loti gruti tava vieta, jo domaju lidzigi, lai ari cik tas nezeligi butu.

diemzel ar to vina pagatni vienmer bus jarekinas. tur tu vari mainit tikai savu attieksmi.

p.s es ka parege vel varu pateikt kas talak bus. ja jums bus berns, tad tev ari bus ta, ka tik vins ko vairak neuzdavina, nepievers uzmanibu, nelutina to 1. bernu un jusu kopejo mazak. vispar es tev novelu izturibu un sirdsmieru, jo tikai stipra un super saprotosa sieviete var veidot attiecibas(augligas) ar tadu virieti.

Infinity, tādu pieredzi nevar atrast, vienkārši cilvēks dzīvo, tiek ieaudzināta veselīga uztvere par tādām lietām, iemācās to, ka otrs cilvēks nav tavs īpašums, gadās varbūt vīrietis, kas izaudzina, nevis memļakojas, izpildas visas skuķenes iegribas.

zaptesburka un Anne jūsu ego ir vnk apskaužams . Kaut es tik dzelžaini spētu rīkoties...

Tev tā nav jārīkojas. Ja Tu zini, ka Tu spēsi iemācīties ar to sadzīvot, tad esiet kop''a. Bet, ja zini, ka tas Tevi grauzīs un grauzīs, tad tāpat tās nebūs ilgtermiņa attiecības, jo Tu būsi neapmierināta, arī vīrietis nogurs no tā, ka Tu esi skumja,neapmierināta ar to, kā ir.
Risinājums ir tikai tāds - vai nu pieņemt, ka vīrietim ir šī pagātne vai izbeigt attiecības un meklēt citu vīrieti, kuram nab bērna no iepriekšējām attiecībām.

Bet vīrietis izklausās ļoti sakarīgs, jo es uzskatu, ka tas ir liels pluss, ka viņš nenorobežojas no bērna un ciena bērna māti.

Tas ir normāli,mani vecāki izšķiŗas sen, mans tētis apsveic visos sv;etkos un arī uzdāviņa puķes!
Toties viņa draudzene uzvedas,kā 20 gadīga skuķene, iztēlojas,ka viņiem vēl kaut kas, kad t;etis zvana apsveic :)
nomierinies ;)

Infinity, nu es vienkārši domāju to, jo vairāk es cepjos un ņemos, jo vairāk es nodaru kaitējumu sev, nevis kādam citam, tāpēc es vienkārši ieslēdzu vēju galvā, daudz ko izlemju vienkārši un ātri, jo no jebkāda lēmuma neviens tāpat nemirs, daudz ko atļauju nokārtot pašai dzīvei, nu kkā tā. :)

Zaptesburka un Anne vienkārši nav bijušas tādā situācijā. Pašas laimīgas ar vīriešiem, kuriem ir pirmās un tad viegli runāt

Patiesi - neesmu, un tas dara mani laimīgu. Jo būtu smagi iemīlēt vīrieti ar bērnu. Jā, MAN tas būtu smagi. Un es nesaku, ka tas ir pareizi - šī attieksme. Bet es tāda esmu, tāpēc labāk, ka es apzinos to un neko tādu nemēģinu, lai neciestu ne es, ne citi cilvēki.

Marta es cenšos augt par tādu sievieti. Tāpēc dusmu izlieku šeit, kur mani sapratīs, kur nosodīs, kur ieteiks kko... Un mājās ejot cenšos uzlikt smaidu un vis ok.

Zaptesburka un Anne vienkārši nav bijušas tādā situācijā. Pašas laimīgas ar vīriešiem, kuriem ir pirmās un tad viegli runāt

Emmm, jā, bet par ko īsti ir runa?
Tas apmēram tā, ka mūs jau tikai liktenis pažēlojis ar to, ka mēs apzināmies, ka tādā situācijā nejustos ērti, un tāpēc neiesaistītos tādās attiecībās jau no paša sākuma?
Arī autore taču zināja, ka puisis ar bērniem (nav taču tā, ka džekam piemirsās par sevi izstāstīt, un meitene par bērnu uzzināja tikai pēc gadu ilgām attiecībām?).

Infinity, varbūt tev tā sieviete pašai šķiet labāka/skaistāka par tevi pašu, tāpēc tik asi reaģē, kad vīrietis viņu apsveic? Potenciālais drauds jūsu attiecībām?
Es joprojām bijušās neciešu kā sugu, bet tā ir mana problēma, ne mana vīrieša vai to meiteņu. Katrā ziņā ne jau viņš sveic katru dienu, tās tomēr ir pāris reizes gadā, uz kurām jāpiever acis un viss. Tomēr bērna māte ir un paliek bērna māte, ar lupatu neaizslaucīsi. Respektē sava drauga pagātni.

Autorei - nu tad novēlu, lai spēj kļūt tik pieaugusi, lai šādas situācijas Tevi neuztrauktu. (Ar to nepārmetu par to, kā Tu jūties - kā jau teicu, man pašai būtu grūti samierināties, ja nebūtu savam puisim pirmajā vietā). Bet, ja tomēr nesanāk, tad labāk attiecības izbeidz, nevis prasi no sava partnera, lai viņš rīkotos nezolīdi un pret sava bērna māti izturētos nepamatoti nevīžīgi un vienaldzīgi. Viņš rīkojas pareizi, izrādot pieklājību.

ko tu darītu, ja tev pašai būtu bērns un tāpēc vīrietis bez bērna nevēlētos būt kopā ar tevi? tad tu gaudotu, kad kā tā var, ka, ja sievieti mīl, tad bērnu arī utt. ja nevar pieņemt, tad tā pa īstam nemīl..
vai arī, ja tev sāktos attiecības gados 35. tad visiem būtu bērni (nu gandrīz visiem). tu paliktu viena?tev lielāka atbildība būtu tad, ja bērns dzīvotu pie jums. salīdzinoši tagad tev ir ļoti viegli, jo tev nav ikdienā jāklausās, ka neesi viņa māte, lai kko aizrādītu vai bērnam jāskaidro, ka viņa mamma paliks vienmēr viņa mamma.
es tevi varu tikai apsveikt ar vīrieti, kurš vienmēr cienīs arī tevi. un es nešaubos, ka tu vienmēr varēsi palūgt viņam palīdzību pat tad, ja jums attiecības neizveidosies līdz galam.
un to, ka tas nav jūsu kopējs bērns, tu nekad nevarēsi mainīt. un tur nav ko sevi žēlot. galvenais būtu tas, ka jums vispār būtu bērns un ka vīrietim pret abiem bērniem attieksme būtu vienāda.

Saņy, kad pašam ir bērni, protams, ka cilvēks sāk domāt citādi. Bet nedomāju, ka tam vīrietim būtu viegli. Man liekas, ka vislabāk attiecības veidot cilvēkiem ar līdzīgu dzīves pieredzi un rūdījumu. Tda vieglāk saprast un atbalstīt otru.

Man drīzāk nepatiktu, ja viņš viņu neapsveiktu un vispār būtu izslēdzis no savas dzīves, tad gan tas būtu dīvaini un liktu padomāt, vai kādu dienu tas pats nenotiks ar mani. Tāpēc uzskatu, ka Tev ir paveicies ar vīrieti un jābūt priecīgai par to nevis vēl kaut kas viņam jāpārmet.