Situācija..dusmojos

stellaglmr Tu sāc mani saprast. Bērnu cienu un daru visu lai būtu labi kad ir pie mums. Neesmu ļaunā pamāte.

zaptesburka un stellaglmr, ļoti labi pozicionējušas situāciju no cita skatu leņķa!
Noliec savu ego maliņā un paskaties uz situāciju savādāk :)!

Infinty, bet tā vien liekas, ka tu uzdevi šo jautātjumu, lai rastu sev atbalsta grupu, nu tādu, kas tev piebalso un pasaka, ka nē, tas nav normāli apsveikt bērna māti. Nevis tāpēc, ka gribi dzirdēt patiesību.

Interesanti - vai to, ko sludina zaptesburka - vai to viņa ir savā pieredzē pierādījusi vai tā ir tikai teorija?

tev drīzāk sāp tas, ka viņš viņu kādreiz ir mīlējis un gulējis ar viņu un kā pierādījums tam ir viņu kopīgs bērns. bet tev ir jāsaprot, ka tā ir pagātne un ka arī tu kādreiz esi mīlējusi kādu puisi, kā rezultātā tev arī varēja būt bērns.

Laikam jau jāpiekrīt Tev, tikai žēl ka tas nav mūsu bērns...

Nesaprotu, par ko ir lielāks cepiens - defaultā par to, ka viņam ir bērns vai par tik elementāru lietu kā apsveikt bijušo svētkos, ja saglabājušās labas attiecības?

platinum paldies par sapratni! :)

Nu mans cepiens bija par to ka apsveic bērna māti svētkos. Žēl, tiešām žēl ka tas nav mūsu pirmais, kopīgais bērns! Ar to ir jāsamierinās man , jāpieņem tas ne tikai uz kādu laika posmu, bet ilgtermiņā.

Man vnk uzsita dusmu, parunājoties ar jums domas novirzās un paliek labāk. :)

Paldies!

Katram var uznākt ego lēkme. Ja to pārvar, tad paliek par labāku cilvēku :)

Lūk tāda iemesla pēc reiz izšķīros: nevarēju samierināties,ka neesmu pirmā, kas viņam dāvā bērnu.

Pēc novērojumiem ar to vieglāk tiek galā sievietes, kurām arī ir bērns no iepriekšējām attiecībām. Manai kolēģei tā ir. Un viņi pavada brīvdienas kopā.Visi četri.un viens otru ļoti labi saprot,kas attiecas uz bijušajiem vīriem/sievām un zvaniem no tiem.

Absolūti normāla situācija un sava bērna mātes apsveikšana svētkos arī ir absolūti pareiza rīcība.

Ja tev tik ļoti derzas cilvējka pagātne, tātad bērns, neveido attiecības ar tiem, kuriem vispār ir pagātne.

Kas ir nepareizi - tā ir tikai un vienīgi tava nostāja.

Es loti labi tevi saprotu, tikai manejam nav berns no bijusas,vnk labs cilveks,kura vinu vienmer apsveic un vins ari. Nav tas patikami. Skandalus netaisi?

Lielisks vīrietis Tev ir. Novērtē to!

platinum - ko, Tavuprāt, es "sludinu"? Ja par to, ka es neveidotu attiecības ar vīrieti, kam ir bērns - nu - nē, nekad nav bijušas tādas attiecības. Un nedomāju, ka jebkad būs.

Es zinu, ka esmu egoistiska, zinu, ka man sagādātu diskomfortu, ja man savs vīrietis jādala ar kādu citu.
Bet kārtīgs (cieņas vērts) vīrietis bērnu uztvers kā lielāko atbildību savā dzīvē. Pat, ja ar partneri, kas to radījusi, attiecības izjukušas.
Tāpēc arī nekad nevēlētos tādas attiecības, kurās man emociju līmenī kaut vai daļēji gribētos, lai otrs cilvēks rīkojas nepareizi un necienīgi.

ko vins tadu davina?

tu esi vienkarsi greiszirdiga. un berna mate ir un paliek mate, neatkarigi no ta vai tev tas patik vai ne. ta nav nekada bijusi draudzene.

p.s tiesi tapec es priecajos, ka manam esmu 1., nevis karteja sieviete no kuras varetu but berns, jo zinu cik loti daudz problemas tas sevi ietver. protams, ja iemilas cilveka, tad jau nepametis tik tapec, ka berns vinam ir.

becky jā, vienai tas liekas pareizi, vienai pašsaprotami un citai nepieņemami. Cik cilvēku ti viedokļu un uzskatu.

Ance cenšos!

Bet jums šeit tāda nostāja, ja satiekoties ar vīrieti viņš jums paziņo ka ir bērns, jūsu reakcija - ai, vienalga , ir ir, kas tur liels.

Noteikti nebūtu vienalga, esmu pilnīgi pārliecināta. Tāpēc es neveidotu attiecības ar viņu, jo zinu, ka nekāda mīlestība napalīdzētu man pārvarēt šo egoismu, ka es gribu būt pirmā sieviete, kas savam mīļotajam dzemdēs bērnu, ar kuru viņš gribēs veidot kopīgu nākotni.
Esmu priecīga, ka tas man ir - vīram esmu pirmā sieva, ja būs lemts - arī viņa bērna/ -u māte.

Amore-more nē, skandālus netaisu, varbūt kko norūcu zem deguna ,lai saprot ka īsti pa prātam man tas nav, bet skandāli jau neko nedos, situācija jau nemainīsies.