Situācija..dusmojos

Manuptāt, tas ir tikai normāli. Es drīzāk būtu sarūgtināta, ja viņam būtu pie pakaļas viņa bērna māte!

Bet taču ir tik daudz ģimenes kur vecāki dzīvo jau citas dzīves , ar citām otrām pusītēm. Un ja jau tas neko nenozīmē, tad kāpēc liekuļot un vēl sūtīt apsveikumus?

Man ir tāda ģimenes situācija, bet mans vīrs nesveic bērna māti viņas jubilejās un viņa manu vīru arī ne. Attiecības viņu starpā ir formālas un es uzskatu, ka vīrietim jāņem vērā esošās otrās puses viedoklis, jo jaunajai sievietei jau tā ir visgrūtāk, jo viņu tajā trijotnē bērns-tēvs-māte jau tā ir ļoti neērti... Infinity - Vai bērns dzīvo pie Jums? (ja pie mātes - tad tēvam arī sanāk vairāk komunicēt ar bērna māti. Mūsu gadījumā mazais dzīvo pie mums).

Ko nozīmē, ka jāsamierinās ar bērnu??? Fuj........ Labāk vispār nesaisties ar šo vīrieti. Kāda tam bērnam būs pamāte :(


Un protams, ka ir tikai loģiski un saprotami un džentlmeniski, ka apsveic svētkos!

Nu man arī nepatiktu, ka vīrieša laiks tiktu bērnam un man būtu jārēķinās ar viņa bērna māti arī, bet labāk, lai rūpējas, nevis izliekas, ka tas nav viņa bērns, jo tādu pašu attieksmi kādreiz vari pret sevi saņemt.

Un šādā jautājumā arī es esmu egoistiska - gribu būt sava vīrieša pirmā bērna māte, tāpēc bērni pašlaik manā vecumā man būtu šķērslis.

Bet man kā sievietei tas nav īpaši patīkami, pietiek jau ar to ka jāsamierinas ka ir bērns...

Ieteiktu attiecības izbeigt, jo viņas nebūs labvēlīgas ne Tev, ne vīrietim, ne bērnam.

Man liekas, tas tikai parāda, ka ciena sava bērna māti kā cilvēku, ka apsveic nevis ignorē.

Gudri dara viena sieviete, kura arī audzina vīra bērnu, Vina teica, ka runā bērnam ļoti daudz laba par mammu , ciena šo sievieti. Es ieteiktu mainīt attieksmi, ja negribi zaudēt vīrieti.

stellaglmr Tu nepareizi saprati. Viņi jau ļoti labu laiku nav kopā , neko es neesmu izjaukusi. Kad viņiem vis pajuka, mēs pat pazīstami nebijām.

Jūs varbūt esat vairāk nobriedušas, bet man vienmēr ir gribējies ,lai man ar vīrieti ir pirmais kopīgais bērns. bet jūtām nevar pavēlēt un līdz ar to sanāk pieņemt situāciju, ka otrs cilvēks jau ir pasteidzies ,sev pagādājot bērnu.

Un ja jau tas neko nenozīmē, tad kāpēc liekuļot un vēl sūtīt apsveikumus?

Tu par tādiem terminiem kā pieklājība, cieņa, draudzība, pateicība esi dzirdējusi? Ja jā, tad formulēt apsveikumu kā liekuļošanu ir gaužām nevietā.
Piekrītu tam, ka šīm attiecībām labāk pielikt punktu, lai netraumētu bērnu un nesētu naidu starp vecākiem.

ar māti jau viņš nav gulējis un bērns viņiem arī nav...

un? Tātad Tu esi grizsirdīga tikai tāpēc, ka viņiem kādreiz bija sekss, un tagad viņš nevis nepamatoti izvairās, bet gan - kā pieaudzis un pieklājīgs cilvēks - apsveic viņu svētkos, ja reiz tāpat sanāk kopīgas darīšanas?
Tavuprāt, pret sava bērna māti viņam vajadzētu izturēties ar mazāku ieinteresētību un pieklājību, kā pret jebkuru citu cilvēku, ar kuru sanāk kādas regulāras darīšanas?
Problēma, ka džeks nav nevainīgs Tev ticis?

Nenes jau viņai rožu klēpjus un nez kādas dāvanas, man liekas tikai normāli, ja apsveic.

Un, ja Tev būtu bērns no kāda vīrieša, tu būtu ļoti laimīga, ja Tevi viņš neapsveiktu svētkos? Beidz tēlot mazu bērnu, pati izvēlējies šādu dzīvi

Paldies tām dažām sievietēm kas mani saprot.

Varbūt vārds jāsamierinās nebija korekti izvēlēts. Bet jums šeit tāda nostāja, ja satiekoties ar vīrieti viņš jums paziņo ka ir bērns, jūsu reakcija - ai, vienalga , ir ir, kas tur liels.

bet ir arī cilvēki, tādi kā es , kuriem nākas to aptvert un mēģināt pieņemt, jo kā jau rakstīju , vnmēr ir gribējies pirmo, kopīgo atvasīti.

stellaglmr Tu nepareizi saprati. Viņi jau ļoti labu laiku nav kopā , neko es neesmu izjaukusi. Kad viņiem vis pajuka, mēs pat pazīstami nebijām.

Kā es saku - nekas personīgs pret tevi man nav. Es vispārīgi par to jaucēju ieminējos, jo situācija ir ārkārtīgi skumīga.
Tu nevari ar dzēšgumiju izdzēst ne bērnu, ne mammu. Tu nekad nebūsi pirmā sieviete bērnam, bet vari būt līdzvērtīga un kļūt par pirmo sievieti savam vīrietim. Tas gan nozīmētu, ka jaiemācās pieņemt un cienīt vīrieša pagātne. Mīli vīrieti? Tad iemīli viņa bērnu un kad tas notiks, iemācīsies cienīt arī viņa māti.

ja jau tas neko nenozīmē, tad kāpēc liekuļot un vēl sūtīt apsveikumus

Normālam cilvēkam tas kaut ko nozīmē. Tikai nevajag jaukt romantiskas jūtas ar cilvēcisku labvēlību pret sava bērna māti un pieklājību, kādu izrādītu jebkuram citam cilvēkam.

nu es jebkurā brīdī var nonākt tavā situācijā. kamēr viņiem ir naidīgas attiecības, diez vai tā notiks, bet diez vai viņa uz viņu turēs naidu visu mūžu. es ceru, ka nē, jo no tā ļoti daudz cieš viņu bērns.

man personīgi nepatiktu, bet, jā, tas krupis ir jānorij. katrs vīrietis to uztver savādāk. cits neatcerēsies pat bērnu, un kur nu vēl bērna māti. tev jāpriecājas par to, ka viņš pret viņu izturās ar cieņu. kamēr viņš viņai nedod kvēlu skūpstu uz lūpām un sarkanas rozes un neaizkavējas ilgāk nekā vajadzētu, domāju, ka tev nav jāuztraucas.

es pati nesen redzēju, ka drauga bērna māte bija ar sms viņu apsveikusi svētkos. man tas ne visai patika, bet, ko es varu darīt? neko. tas ir vnk mans ego. skandālu netaisīju un vsp to neesmu pieminējusi un netaisos, bet tas nenozīmē, ka esmu par to sajūsmā.

un kas par to, ka viņam ir bērns? kāpēc tev vsp ir tādas domas par samierināšanos?viņam bija pirms tam attiecības. tas ir tas pats, ja tagad viņam nāktos samierināties, ka tu esi gulējusi ar citiem puišiem. bērns ir vnk tā rezultāts. tev drīzāk sāp tas, ka viņš viņu kādreiz ir mīlējis un gulējis ar viņu un kā pierādījums tam ir viņu kopīgs bērns. bet tev ir jāsaprot, ka tā ir pagātne un ka arī tu kādreiz esi mīlējusi kādu puisi, kā rezultātā tev arī varēja būt bērns. un tur tu neko nevari mainīt. bērns ir redzams, bet tavas kādreizējās jūtas ir un vienmēr paliks atmiņā. tas, ka tam nav, kā teikt, kāda redzama apliecinājuma, nenozīmē, ka tas nekad nav eksistējis.

zaptesburka paldies ka ar savu komentāru liki man pasmaidīt un uz mirkli aizmirst manu dusmu :)

Infinity - es Tevi ļoti labi saprotu. Man arī iepriekšējās attiecībās bija vīrietis ar 2 bērnie4m no iepriekšējām attiecībām un vēlāk atklājās, ka ir vēl viens (jau pusaudzis). Tavas sajūtas ir pilnīgi normālas. Tomēr iedomājies - jā viņam ir bērns, bet viņš vairs nemīl to sievieti un grib būt kopā ar Tevi. Pārējais ir pagātne. Jā - ir sekas - bērns un viss ko varu pateikt no savas pieredzes - turēt sevi labdabīgās domās, ka nedz bērns, nedz viņa māte Tev nesastāda konkurenci. :)

ja satiekoties ar vīrieti viņš jums paziņo ka ir bērns, jūsu reakcija - ai, vienalga , ir ir, kas tur liels.

Man, piemēram, ne tuvu nav tādas nostājas. Vispār esmu egoistiska un nespētu samierināties ar to, ka paliktu otrā vietā. Bet tāpēc es vienkārši neuzsāktu attiecības ar vīrieti, kam ir bērns, nevis censtos izkarot visu viņa uzmanību un taisītu scēnas par to, ka viņš uzvedas tā, kā pieklātos. Jo tas ir tikai normāli, ja bērns ir pirmajā vietā, un tāpat tas ir tikai normāli, ja pret šī bērna māti izturas ar labvēlīgu attieksmi un cenšas uzturēt labas attiecības.