vecums priekš grūtniecības

Ne jau vecums ir tas noteicošais. Es jau savos 20 varētu sevi iedomāties ar bērnu, jo viss ir atkarīgs no cilvēka, ne no cipara. Ja jūties gatava bērnam - droši!

Protams, ja ir otra pusīte un esi finansiāli nodrošināta. Un skatos, ka esi.. :)

patiesībā jau jūtos, man bieži saka, ka dotu man kādus 25... radinieki piemēram... prāta ziņā
zinu, ka jautājums skan ļoooti bērnišķīgi, bet vakar par to iedomājos...
kursabiedrenei jau vienam bērnam 4 gadi un otrs būs, bet citām tik 30 gados pirmais, bet abi cilvēki ir nobrieduši, nodrošināti, bet kāda rīcība taču ir pareizāka?
nevar būt ka abas ir pareizas?

Kāpēc nevar būt?

gadu starpība taču ievērojama :(

Nav par agru.
Lai veicas.

Tieši šodien par šo domāju - paziņai (22 gadi) pēc pusgada būs 2. mazulis, lieliski spēj savienot mammas pienākumus, darbu, attiecības, draudzības un izklaides, vismaz no malas tā šķiet. Secinu - ļoti individuāls jautājums.

kursabiedrenei jau vienam bērnam 4 gadi un otrs būs, bet citām tik 30 gados pirmais, bet abi cilvēki ir nobrieduši, nodrošināti, bet kāda rīcība taču ir pareizāka?

Tu nevari zināt, kādi ir iemesli, kādēļ kādiem cilvēkiem ir vai nav bērnu. Tu nevari ielīst citu cilvēku prātos, ģimenēs, attiecībās.
Bērns nav VIENMĒR materiāla nodrošinājuma un brieduma turpinājums.

ir vai nav bērns, ir atkarīgs no cilvēka, nevis no vecuma.

Man 24 es braukāju apkārt un klausos Prodigy un headbangoju ! Bērni nozīmētu, ka esmu piesiets pie vienas sievietes, izklausās biedējoši garlaicīgi.

Turklāt ir dzirdēts ka sievietēm pēc 2 bērniem vairs negribās kniebties, laulību dzīve sūkā pakaļu priekš vīriešiem ! Nē paldies !

gadu starpība taču ievērojama

nesaprotu, par ko tu uztraucies. ja visiem būtu noteikts īss laika periods, kad ir jāapbērnojas, to daudzi nespētu/nepaspētu izdarīt. sievietēm jau tā ir nolikts relatīvi īss laiks, kad būtu ieteicams dzemdēt.
personīgi es centīšos piedzemdēt pirms 30 gadu vecuma, jo tie ir mani uzskati, ka bērna iznēsāšana, dzemdēšana un 24/7 auklēšana ir pamatīgs trieciens organismam, kuru jaunībā ir vieglāk piedzīvot un pārvarēt ar mazāku ietekmi uz veselību. citiem tas varbūt nav arguments, būs citas prioritātes, pēc kurām izvēlēties citu laiku. citi nemaz neizvēlās, kā notiek, tā notiek. ja bērna māte pati nestāsta, nezināsi, vai tas 20 gados ieņemts bērns bija plānots un vai tas pēc 30 gadu vecuma varbūt ieņemts pēc vairāku gadu pūlēm un veselības problēmām, nevis tāpēc, ka ātrāk negribējās. bieži gribās, bet nevar atļauties (dzīvokļa jautājums, nav partnera utt). tie bērna dzemdēšanas vecumi bieži netiek izvēlēti pēc brīvas gribas.

Nu nav tāda īstā, neīstā vecuma!
Un bērns nekādā veidā nevar traucēt sievietes attīstībai. Visu var savienot, nav tik traki.
Vienīgi - šo jautājumu uzdod sev pašai!

Tavā gadījumā, nejūtas pārliecība, ka Tev to vajag, un vēl noteikti ja domātu ka Tev to vajag diez vai te to jautātu, un par to domātu, bet gan vienkārši darītu.

ne pa tēmu , bet tavā vecumā pat zinu, ka jau ceturtais tūlīt dzims, bet katram individuāli

man ir 22 un es bērnam šobrīd noteikti neesmu gatava.man ir citas intereses - skola,darbs,izlaide.un arī ne es uz savām kājām esmu tikusi ne ko vel.domāju,ka vel tuvākos 5 gadus par bērniem nedomāšu.
domāju,ka Tu arī neesi gatava.

man 21, bērniņu gribas jau tagad, bet vel gadu nē-skola japabeidz :)

Bija tā...
Agri (17) sāku draudzēties ar nu jau savu vīru. Kad bijām dzīvojuši kopā ap 2,5 gadiem sanāca tā, ka pēkšņi sākām nedarīt neko, lai nepaliktu stāvoklī, jo viņam bija labs darbs, man arī uz to brīdi bija darbs, kaut tikai vidusskolas izglītība. Un ar pirmo, tā teikt, mēģinājumu (!) mums pieteicās bērniņš. Varu droši teikt - biju tam gatava un esmu laimīga. Dzīve noteikti nav apstājusies.
Bet katra sieviete jau jūt - ir vai nav gatava bērnam. Mēs abi bijām gatavi jau tad, kad nolēmām neizsargāties. Bet viss ļoti atkarīgs no apkārtējās vides - otrās pusītes, ģimenes un līdzcilvēkiem, jo man tas ļoti daudz nozīmēja, ka jutos drošībā.

Es tik agri nebiju gatava bērnam - gribējās padzīvot sev. Bērns man piedzima 28 gadu vecumā, un es nenožēloju, ka nogaidīju. :) Katrai savs īstais laiks - salīdzināt ir pilnīgi nelietderīgi.

22 gadi ir pilnīgi normāls vecums. Esmu dzirdējusi no ārstiem tādu terminu kā "vecdzemdētāja" - tas bija par sievietēm, kurām pāri 26 gadiem.
Bet katram jau savs. Citam normāli šķiet 30 vai 40 gadi. No salīdzināšanas jēgas it nekādas.

Mans personīgais viedoklis ir, ka bērni jādzemdē, kamēr esi jauns, jo tā to daba ir iekārtojusi - reproduktīvais vecums, mazāka iespēja visādām ģenētiskām novirzēm, + jaunībā vieglāk izturēt tās visas negulētās naktis, slodzi utt. (Tikko izlasīju Donatas komentāru, pilnīgi piekrītu).

Gadi nav noteicošas, es protams nerunāju par galējibām. Man 25 un nejūtos gatava ne par gramu.