Briedums

Mēs iepazināmies kad man bija 22, apprecējāmies 25. Uz šo vecumu biju gatavs uzņemties atbildību par ģimeni un bērniem, lai gan materiālā situācija nebija nekāda spožā. Cilvēkas ar gadiem mainās uzskati un vērtības. Arī attiecībā ir jāmainās līdzi. Bieži vien cilvēkiem škiet, viss turpināsies kā bija sākumā un ir vīlušies ka tā nav. Tad sāk meklēt iemeslus kāpēc tas tā notiek un škiet ka no otra trūks uzmanības un citu jūtu apliecinājumu. Bet attiecībās ir jāiet tālāk, citā (ne sliktākā) gultnē. Jāatrod jaunas kopīgas intereses un interesantus laika pavadīšanas brīžus.
Ar laiku, ja viss iet normāli, uzticēšanās otram palielinās un abi var atļauties daudz ko vairāk, nekā attiecību sākumā, nedarot viens otrm pāri.
Domāju ka nobriedis cilvēks spēj pieņemt lēmumus, darbus nebalstoties uz emocijām un to nespēj ietekmēt citu viedoklis vai spiediens. Tā teikt, cilvēks ar mugurkaulu.

Salaveci, psiholoģija un fizioloģija ir dziļi saistīta tās pamatos. Nevajag fizioloģiju saistīt tikai un vienīgi ar seksu, jo tajā ietilpst arī mīlestība. Viss tāpat iet caur centrālo nervu sistēmu un cik ''augstu'' iet, vai tikai līdz hipotalāmam vai līdz garozai, ir atkarīgs no mums pašiem. Tā teikt spēja mīlēt ir atkarīga no mums pašiem.

mīlestība ir vnk vēlme vālēt, nekas cits. nav nekādas citas mīlestības. tas kas liek veidot nopietnas attiecības ir pašsaglabāšanās instinkts, vēlme pēc drošības.

Man liekas, ka tas atkarīgs no cilvēkiem. Tāda tiešām nopietna apziņa par to, kas ir jūtas un nopietnas attiecības, man nāca ap 15/16 gadiem, pirms tam prātā bija dullas lietas. Bet tādām tiešām nopietnām attiecībām nobriedu 17 gados, laikam jau nostrādāja tas, ka satiku īsto cilvēku.

vēl viens fakts kādēļ sievietes ātrāk vēlas nopietnas attiecibas ir tas ka mūsdienu sabiedrībā tikai viņas no tā iegūst, jo lielākoties ģimenes apgādnieks ir vīrietis. ja būtu otrādi, tad varbūt pat vīrieši ātrāk gribētu attiecības. tas ir arī saistīts ar vēlmi pēc drošības, ko minēju agrāk.

Liela nozīme ir audzināšanai, atbildības sajūtai..

Grūti arī novilkt robežu.. ciktāl censties sadzīvot.. un kad vajadzētu ''saplīsušo mest ārā''.
Citas meitenes piecieš, ka viņas pazemo, reizēm fiziski iespaido, absolūti nerēķinās.. savukārt būs pāri, kas metīs plinti krūmos, ja puisis nokavēs randiņu 10 minūtes :D

Bet pamatā problēma slēpjas ''cieņā''. Daļa uzskata, ka pensionāram autobusā nav jāsēž.. neciena vecākus cilvēkus, neciena ģimeni... tāpēc arī 2. pusītes ir iespējams necienīt, nerēķināties.

Mamma teica, ka viņi ar tēti ir kopā, jo vienmēr viņa vispirms padomā kā būtu vīram un bērniem labāk.. tad tikai par sevi, un tētim - otrādi.
Bet vai daudz ir tādu mūsdienīgu meiteņu un puišu, kas sevi ieliks 2. plānā? :D

Domāju ka nobriedis cilvēks spēj pieņemt lēmumus, darbus nebalstoties uz emocijām un to nespēj ietekmēt citu viedoklis vai spiediens. Tā teikt, cilvēks ar mugurkaulu

Tieši tas, kas manām attiecībam vienmēr pietrūcis. Visas lēmumus pieņēmušas balstoties uz emocijām.
Dažkārt es arī pats.

Jā bet balstoties tikai uz loģisko domāšanu ar nav labi jo tā beigās var dabūt labu dzīvi ar cilvēku kas ciena utt, bet mīlestība tur vienkārši var nebūt. Ir nepieciešams arī uz emocijām paļauties savādāk īstu laimi ar var neatrast. Vismaz tādi ir mani uzskati, jo ja es vadītos tikai pēc loģiskās domāšanas es tagad būtu kopā ar neglīteni kurš mani vismaz sasodīti labi nodrošinātu naudas ziņā, bet mana emocionālā puse to nevar pieļaut jo vajag kādu pret kuru ar var īstu mīlestību izpaust ne tik tēlot.

es atkal loģiskumu partnera izvēlē nevērtētu tikai pēc laba materiālā nodrošinājuma. Es loģiskumu redzu tajā, ka izvēlas partneri, kurš tev sniedz arī emocionālo labumu, veicina tavu attīstību, liek smaidīt, dara labu in general, izskats tiešām būtu otršķirīgs šajā gadījumā. Bet labs piemērs neloģiskām un uz emocijām balstītajām attiecībām ir samīlēšanās smukā, atvainojos, lohā, kurš pret tevi slikti izturas, ierobežo un nesniedz tev nekādu labumu (bieži šādas attiecības ir balstītas uz superīgo seksu pēc strīda).

Te izskatās, ka pulcējās visas nobriedušās un foršās meitenes. Kur jūs dzīvē esat sastopamas? :D

Esmu iestājusies ananīmanos nenobriediķos. Man ir 23 un esmu oficiāli iesprūdusi savos 20. =D

Te izskatās, ka pulcējās visas nobriedušās un foršās meitenes. Kur jūs dzīvē esat sastopamas?

Slēpjas. :D

Gatava esmu tad, kad pretī stāv mani mīlošs cilvēks, kuru es pati dievinu. Tad kāda vēl runa par citiem vīriešiem..

Es neuzskatu, ka nobriedis cilvēks teiktu - es esmu gatavs/a nopietnām attiecībām.
Nobriedis cilvēks teiktu, es esmu gatavs/a iepazīties ar jauniem cilvēkiem un tad redzēšu, vai tās būs nopietnas vai nē!
Nu nevar būt nopietnās attiecībās, tikai tāpēc, ka tu izlem - vot tagad esmu nobriedusi un gatava tam :D Mani tas smīdina.
Es ieteiktu ļaut vaļu emocijām, lai dzīve pati plūst un neiespringt uz visu tik ļoti.

Viņš to var neteikt, bet viņš to jūt un ir tādām attiecībām gatavs. Tāpēc arī attiecīgi saskarsme būs ar tādiem, kuri ir kaut kam tādam gatavi :)

Tad es atšķiršos. :D
Neteiktu, ka neesmu nobriedusi nopietnām attiecībām (bet kāds gan jau to raksturotu arī tā), bet man ir citas prioritātes šobrīd dzīvē, kas nav ballēšanās, dzeršana un laišana ar visiem pēc kārtas.
Domāju, ka tas nav tik ļoti atkarīgs no vecuma/nobriešanas, bet gan personības kā tādas.
Bet ja negaidīti sastaptu savu mūža mīlu, tad varu derēt, ka veidotos tās nopietnās attiecības.
Es diezgan izteikti "izstaroju", manuprāt, to, ka neesmu nopietno attiecību cilvēks. Nereti esmu to arī teikusi, lai savāveidā brīdinātu. Bet nezināmu iemeslu dēļ, pievelku tieši tos vīriešus un puišus, kas vēlas tā visai nopietni visu. Tracina :D

Tātad ar loģisko domāšanu mēs atrodam vispārīgi labus partnerus, gan materjāli (tas tik bija kā viens piemērs domāts nevis tik uz to balstoties), gan pēc izskata, gan tādu kurš liek emocionāli justies stabilai - iepriecina utt.

Bet tad atkal ir skumji jo tādas attiecības, jā protams ka viņas ir labas, bet tur nav īsta dzirkstele, varbūt ar laiku tāda rodas, bet parasti jau nav, lai cik labs tas partneris nav. Turpretīm balstot izvēli uz emocijām vismaz būs tā laimes sajūta kādu laiku, ka jā es viņu mīlu utt. Bet tas protams ar nav labākais variants jo ne vienmēr tie lēmumi kuri ir balstīti uz emocijām ir pareizie un tas pats attiecas arī uz loģisko domāšanu.

Galu galā tas viss ir atkarīgs no cilvēkiem un pēc kā viņi tiecas, ja grib materjālu labklājību un galu galā stabilu dzīvi ar partneri tad jādomā ar loģisko.
Bet ja grib to kaisli un baudu, pat ja tā nav mūžīka, bet gan īslaicīga tad jāpaļaujas uz emocionālo pusi.


galu galā abām pusēm jāstrādā kopā, jāmāk izvērtēt partnera un savu saderību.

1. nopietnās attiecības es uzsāku 15 gados :D tas pat bija neapzināti, vnk 1. love 4 gadu garumā. tad otrās 20 gados. tas jau atkarīgs no cilvēka. es varu būt gan attiecībās, gan apkārt paskraidīt. tagad kad ir 22 es skraidu apkārt un nezinu, ko gribu, lai gan pēc loģikas visam vajadzētu būt otrādi. :D bet tā tiešam īstām attiecībam ar nākotni droši vien būšu nobriedusi 25 gados, viss jau atkarīgs, kad satiec to īsto cilvēku.

Daļa šķiet ,ka šeit ir apmainītām vietām. Vajadzētu apmainīties :D

Neatzīstu to, ka briedums automātiski nozīmē veidot nopietnas attiecības. Savu dzīves ceļu apzinājos jau 13-14 gadu vecumā, un šobrīd, jau vairāk nekā pēc 10 gadiem joprojām ievēroju tos pašus principus, ko agrāk, pat vēl ciešāk pie tiem turos, jo neko citu stabilāku šai pasaulē neesmu atklājusi. No otras puses, tas nav nekas patīkams, tāpēc šobrīd gandrīz vai apzināti izvairos no "nopietnās" dzīves, cenšoties baudīt prieka mirkļus ar bērna acīm un sajūsmu. Citu domas neinteresē.

Nav noteikta vecuma,kad jūties gatavs,esi gatavs,kad satiec pareizo cilvēku.

as simple as that.