Netieku galā ar sevi...:(

Es arī bieži apvainojos par īsti neko, lai tikai mans draugs mani pēc tam apčubinātu, uzdāvinātu ziedus utml. un kas ar to beidzās? Es gadu to darīju, līdz vienā dienā viņam apnika un viņs pateica, ka vairs nespēj to izturēt. Viņš jūtas pārāk nomocīts no visām manām apvainošanām, no visām piedošanām, ko viņš ir lūdzis. Šobrīd mums ir ļoti grūts periods dēļ visa šī. Viņš nespēj man to jau piedod mēnesi un nezinu kā tas turpināsies, jo aizvainojums viņā ir vēl joprojām, kaut esmu mainījusies un piedomāju pie tā, ka es nedrīkstu vairs apvainoties, lai tikai otrs man lūgtos. es savu draugu ļoti mīlu un tikai tagad saprotu, cik ļoti esmu "grauzusi" viņa pašapziņu šī gada laikā. Es ļoti ceru, ka viņš man spēs piedod un aizmirst to aizvainojumu.
Nekad nedariet tā, meitenes! Tas ne pie kā laba nenovedīs. Nedrīkst pret otru cilvēku izrīkoties tā, lai viņš tikai uzdāvinātu ziedus, vai ko tml. Neviena nenovēlu tādu situāciju kāda man ir šobrīd. Padomājiet par to, vai Jūs pašas vēlētos, ja uz Jums apvainotos reāli par neko, lai Jūs tikai kko izdabātu otram?
Mierīgi vajag visu izrunāt ar draugu, ja viņš nesaprot, ka Tev to vajag, tad padomā tiešām vai svarīgāk ir ziedi, dāvanas, romantiskas vakariņas vai mīļotais cilvēks, kas Tev vienmēr būs blakus.
Iznācis tā, ka šoreiz es mācos no savām kļūdām, bet iesaku Jums pamācīties no citu kļūdām. Nesabojājiet savu laimi ar tādiem sīkumiem.



Arieta, un, ja vari, atsūtu lūdzu man arī to grāmatu uz: [email protected]
Paldies!

ARIETA labprāt izlasītu, vari atsūtīt,lūdzu?!

Nosūtīju visām! :)

Meitene, uz kādu epastu Tev sūtīt?

man šobrīd ir tieši šī pati situācija,prasu puisim vai viņš mani mīl,atbild,kā jā,bet nezinu kāpēc sirsniņa netic. maz uzmanības,viņam ir darbs lidz 6 vakarā,uz vilcienu viņš nepaspēj,brauc majas tikai ar nakamo 9 vakar,atad vēl futbola treniņi līdz 10 vaakrā un viņu tā arī neredzu...

man arī pietrūkst uzmanības!!vel jo vairāk, ka atrodos tālāk no dzimtenes, ģimenes un draugiem.atbraucām strādāt abi divi, bet sajūta ka esmu šajā plašajā pasaulē pilnīgi viena.no otras pusītes atbalstu nesaņemu.mājās nāk ļoti vēlu, citreiz ir tā ka viņam jānakšno citā vietā!
kad es atklāju kā jūtos, viņš saka ka visu laiku nevaram būt kopā, viņš nēesot vainīgs,ka man neviena cita nav!!
jauki!!
lightcat katrs cilvēks ir savādāks un uztver lietas arī savādāk!cik saprotu tur runāšana un dalīšanās emocījās arī vairs nelīdz.diemžēl nevaru neko ieteikt...ir cilvēki kas otru nesaprot!varbūt viņš tevi uzskata par pašsaprotamu?!

kur paliek- dalīsim priekus un bēdas uz pusēm?

Es mazliet nepiekrītīšu viedoklim, ka ilgstošās attiecībās vairs nekad nevarēs būt tā kā attiecību sākumā. Var būt un nemaz nevajag būt romatiķim/tiķei.
Ja joprojām ir mīlestība, joprojām ir kaisle abu strapā tad pieliekot pavisam nedaudz pūļu, var atgūt tos taurentiņus pēc kuriem cilvēki tā tiecas. Ja pat pēc 10 gadiem attiecībās tu otru iekāro, katra viņa ķermeņa daļiņa tev joprojām liekas kā saldākais auglis, joprojām viņš ineteresē kā personība, viņa joki joprojām liek smieties tad atliek nedaudz nomainīt tapeti ikdienai un izdodas atgūt brīnišķīgo sajūtu.
Bet ja abi otru uzskata praktisi par mēbeli, otra atnākšana mājās neko neizsaka, viss ir tik garlaicīgs tad tas viss ir daudz, daudz sarežģītak.
Attiecības ir jākopj jau no paša sākuma nevis sākt rīkoties tad kad viss jau paka*ā, atvainojos.

Mans komentārs varbūt īsti neatbild uz autores jautājumu, vienkārši izteicu savu viedokli par tēmu kopumā.
Strīdi ātri vien nogalina jūtas, saku pēc pieredzes.