Čau, čau, būs neloģiski, jau tagad saku!
Jā, protams, līst svešās mantās, okšķerēt ir slikti. Fuj man, tas, kā diena, ir skaidrs!
Vienu jauku vakaru puiša interneta vēsturē atradu, ka bez ierastā iknedēļas porno apmeklējuma (ko viņš dara tikai vienatnē un pats atzīst par sliktu esam, saka, ka kautrējas), ir līsts tādā interesantā lapelē, kur pēc-seksa-izslāpušas būtnes liek savas plikbildes un komentārā vēl pieraksta vietu un laiku, kurā būtu vēlams tikties. Un viņš tur lien. Pieļauju, ka šo kailo un nedaudz necenzēti izsakošos sieviešu klātbūtni viņš nebauda, taču tas vienalga man kremt.
Stāsta par to, ka mūsu attiecībās viņam viss patīk. Vienīgi man kaut kas nepatīk, mīļuma (un arī mīlēšanās) par maz, uzmanības par maz, acīmredzot. Dzīvojām kopā, tagad uz vasaru sanāk tikai pa brīvdienām tikties.
Es gribu to lielo mīlestību, kāda ir filmās, kāda ir draudzenēm, kāda ir daudzu no jums dzīvē, lidot! Zinu arī, ka esmu pieķērusies daudz par daudz, bet tomēr- vai vientulība būs labāka par šo dzīvi, kur, protama lieta, ir arī jaukie brīži? Viņš ir mans pirmais, nedaudz vairāk par gadu. Pirmais, ko esmu pielaidusi sev klāt.
Tik daudz kas sakrājies, ko teikt. Pastāstiet ko jauku, lūdzu!
7
