Draugi 25 gados

Hmmm... Man šķiet, ka mūsdienās, jāsaka, diemžēl, par tuvākajiem draugiem, dažreiz uzticības personām, kļūst kolēģi, vai vismaz tie cilvēki, kurus satiekam visbiežāk. Tas, manuprāt, ir tādēļ, ka cilvēks ir pārāk aizņemts - darbā, savās mājās u.t.t.. Taču reti kurš ir tāds, kas 100% var dzīvot ar sevi vien un ir nepieciešams, kāds, ar kuru izrunāties un tad nu vispieejamākais - tā teikt "pa rokai" ir kāds kolēģis/kolēģe, jo tas ir cilvēks/cilvēki ar kuru bieži vien kontakts ikdienā ir daudzkārt lielāks, kā ar otro pusīti mājās...
Kas attiecās uz vecuma grupu - arī es ietilpstu >25 grupā un jā... ir ļoti daudz agrākie draugi, kas tā teikt ir zuduši... Taču man ir 3 draudzenes, ar kurām, lai arī ĻOTI reti, bet tiekos (ar katru atsevišķi, jo viņas nav savā starpā draudzenes)... tās ir klasesbiedrene no vidusskolas, kursabiedrene no augstskolas un kolēģe no vecās darba vietas... Ar katru mums ir savādākas tikšanās, ar vienu sēžam kādā restorānā/kafejnīcā, ar otru - tiekamies jubilejās un atpūtas pasākumos, ar trešo - ejam ciemos viena pie otras... Ar katru ir savādākas intereses, kas tiek tā teikt "apskatitas" un izrunātas, bet man viņas visas ir ĻOTI svarīgas un nozīmīgas... :)

Nav man tādas draudzenes un man arī nemaz nav laika. Satikties nesanāk. Tagad arī šodien vienīgā no palikušajām draudzenēm bija uzaicinājusi uz savām svinībām, bet man reāli nesanāk uz tādu tusiņu aizbraukt, kur jāpaliek pa nakti (ārpus Rīgas, bet man nav mašīna, lai naktī atbrauktu atpakaļ), jo es visu nedēļu esmu negulējusi, pa naktīm strādājot, bet brīvdienās jāraksta bakalaura darbs, kurš 2dien jānodod. Es ļoti centos, bet nu visu paspēt nevaru. Un gan jau arī šī draudzene apvainosies...

Man arī nav sirdsdraudzenes. Ir draudzeņu bariņš, ar kurām izretis tiekamies, taču ikdienā cita citu neapgrūtinām. :D Es labprāt iegūtu draudzeni, ar kuu būtu uz viena viļņa un ar kuru varētu tikties biežāk, taču saprotu, ka tik viegli tas nenotiek. Ar gadiem paliek grūtāk sadraudzēties. :)

Man ir paziņas, ne draugi. Bet tam nav sakara ar vecumu, jo man nevienā dzīves posmā nav bijušas īpašas draudzenes, es laikam nemāku draudzēties.

Man ar daudzām draudzenēm ceļi šķīrās tāpēc, ka krasi atšķiras mūsu ikdienas un tāpēc vairs īsti nav par ko parunāt. Nu, nespēj īsti saprast manas raizes par augstskolas lietām meitene, kas pati nav augstskolā pat iestāties mēģinājusi. Tāpat es uz viņu raizēm par darbu, piem., veikalā īsti nezinu, kā reaģēt. Tāpēc man parasti ir tā, ka, jaunam posmam sākoties, atrodas arī tam posmam cauri ejoši draugi. Jo sevišķi tādēļ, ka konkrētus dzīves posmus man ir sanācis tīri fiziski pavadīt dažādās valstīs, kur iepriekšējās draudzenes satikt grūti.

Tas nenozīmē, ka ar citiem attiecības vairs neuzturu, tikai zinu, ka vairs neesam cits citam tik nozīmīgi kā agrāk.

Man vienmēr labākais draugs ir mans brālis un draudzene māsa :) tā kā tie ir draugi, kuri man ir mūžam, bet pārējie - jā, mainās, bet ir aptuveni 5 draugi, kuri ir palikuši ikgadēji. Tāpēc piekrītu meitenēm - tas ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Var netikties dien dienā, bet draudzību saglabāk ikgadēju :) Ir jāgrib draudzēties.

Labākās draudzenes man ir no universitātes laikiem. Kā salipām kopā 1. kursā, tā jau 10 gadus, lai cik reti vai bieži tiktos, nekas nemainās.

Arī man diemžēl nav tādu draugu, kuriem var stāstīt visu, darīt kopā visu un paļauties 150%, taču man ir māsa, kura pilda visas šīs funkcijas lieliski. Principā arī mans draugs atbilst visiem punktiem, bet tā kā mums šobrīd šķobīgas attiecības, tad diez vai ilgi vēl saglabāsies šāda situācija..

Piekrītu aloe. Māsas ir labākās draudzenes.
Un vēl ir pāris draudzenes, kuras satiekot pat pāris reizes gadā es zinu, ka viss būs lieliski :)
Vairāk ir paziņas, lai cik ļoti man nepatīk šis vārds.

Ir palikušas 2 draudzenes kopš skolas laikiem. Satiekamies ļoti reti, bet tā foršā sajūta ir joprojām. Šobrīd par labāko draudzeni varētu nosaukt māsīcu- viņa zina gandrīz visu par mani, es par viņu, priekus, bēdas, visu.
Vispār esmu šokā, ka man ir tikai 3 draudzenes.

No vidusskolas laikiem man ir palikusi tikai 1 ļoti laba draudzene. Tiesa nedzīvojam vienā pilsetā, bet ciešu kontaktu uzturam gan. No augstskolas man ir 2 ļoti labas draudzenes - viena no viņām jau kā 2 gadus ir ārzemēs, stradā, lai apmaksātu studējošo kredītu, bet otra te pat Rīgā - bieži tiekamies, sazinamies :) No ceļojuma laikiem, uzturu kontaktus ar vienu draudzeni, ar kuru kopā tusējām pa ārzemēm. Bet tagad bieža tikšanās nesanāk, jo mums abām nesaskan brīvie laiki. It kā ir ļoti labas 4 draudzenes, bet brīžiem tik un tā jūtos it kā būtu viena.

Man ir 2 labākas draudzenes. Tāpēc to arī to nevar būt daudz, jo labākas ir tās, ar kurām varu dalīties itin visā. Nevaru iedomāties saukt par labākajām draudzenēm 5-6 cilvēkus un tad katrai stāstīt. Nē. Ir vairākas tiešām LABAS paziņas, bet ja runājam par sirdsdraudzenēm, tad tādas ir tikai 2. Māsu neskaitu, jo māsa ir māsa. Viņa vienmēr būs nedaudz augstākā statusā.

Un pats svarīgākais - bieži te piemina, ka sievietes ir čūskas, nemāk draudzēties utt. - es zinu, ka viņas mani nepievīls un nenodos. Zinot sevi, es nevarētu aizlaist ar svešu džeku, melot utt. Līdz ar to pieļauju, ka čupiņa cilvēku ar līdzīgiem principiem vēl pastāv :) Un manas draudzenes ir tādas pašas, tie principi nav viņām sveši.

Ir divas sirdsdraudzenes, viena kopš pirmās klases, otra arī kopš agras bērnības.

Ir vēl 3 ļoti labas draudzenes ar kurām iepazinos pēc 19 gadu vecuma.

Man 25 ja kas.

kā es vertēju, vai cilvēks man ir tuvs vai nē : īstu draugu vari nesatikt vairākus gadus, bet tad satiekoties ir tāda sajūta, ka tikai nedēļu cilvēks nav redzēts

Piekrītu, ar labāko draudzeni katra dzīvojam ārpus LV jau gadiem, bet tāpat kad saplānpojam atvaļinājumu un LV satiekamies, ir sajuta, ka nekas nav mainījies, mēs vispār esam kā spoguļattēls, abas ļoti līdzīgas raksturā, man viņa kā māsa.

Mans labākais draugs ir mans vīrietis. Uzticos viņam pilnībā un varu runāt par visu, kas ir uz sirds:) Esmu priecīga, ka man ir arī patiesa labākā draudzene jau vairākus gadus no skolas gadiem. Lai arī viņa dzīvo ārpus Latvijas pēdējos gadus, nepārtraukti uzturam kontaktu, lidojam viena pie otras un tas ir cilvēks, kuram varu zvanīt kaut vai nakts vidū:)
Pārējie ir "savi čomi"-draugu un paziņu loks ir plašs, bet patiesākie ir tikai minētie divi cilvēki:)

Zane Man ir tāpat kā Tev!

Aha, redzu, ka daudziem ir tāpat... un man pie tam nav ne māsu, ne brāļu, ne māsīcu, ne brālēnu.
Īstenībā, viena draudzene, kuru uzskatīju par labāko draudzeni un dzīvojam netālu mani nodeva, palika tikai tās, kurus redzu pāris reizes pusgadā. Ka arī ar koleģiem var parunāties, bet tie nav draugi. Parasto paziņu ir daudz, bet tie nav draugi. Tāda arī ir dzīve, katrā vecumā ir savas prioritātes. Tagad jau saprotu, ka labakās draudzenes ir ļoooti reta paradība, parasti ir tikai paziņas vai kādu labumu guvēji.

Es laikam vairs nezinu, attālums tomēr daudz ietekmē. Kaut kas apdziest. Man tomēr draugs sķiet vairāk kā apmainīties ar vēstulēm - par jaunākajiem notikumiem. Man šķiet ļoti svarīga tā trauslā stīga, tā mājīguma sajūta, kas pārņem tikai kopā esot un ar ļoti retiem. Draudzības puķe ir jālaista, un es sen to neesmu darījusi.