Kurš ir uzdrīkstējies pamest studijas nedaudz pirms finiša?

Dakteri, tieši tā, pabeidz, kaut tikai lai būtu diploms kabatā.
Atvēsini prātu, parunājies ar kādu, kas Tev varētu palīdzet sakārtot domas, bet padomā par nākotni. Mazums kādreiz bez darba paliec, noderēs Tev tas diploms.
Tā ir Tava izvēle, bet, ja palikuši tikai eksāmeni, tad čali - Tu gribi , lai Tevi pažēlo kā mazu puisīti?? Attiecības sabruka, tas nav pasaules gals......... sakārto sevi un netēlo mazu bērnu, kas pa zemi vārtās bļaudams par nedabūto konču. Aš dusma sanāca.

Eksāmeni un divi gadi, pareizi? Nu vēl pluss 4 gadi rezidentūra.

Noteikti turpini, saņem sevi rokās un pabeidz! Kam Tu iespītēsi vai kaut ko pierādīsi, ja izdomāsi tagad uzmest, - nu tikai pats sevi apdalīsi tak!
Diploms vienmēr var noderēt - iedomājies situāciju, kad Tev vairs nav nekā, tad varbūt tieši tas diploms Tevi glābs!

Dakter, tu tās aitas dēļ taisies pamest to, kam tikai astei jāpārkāpj un diploms kabatā?

ļoti nožēlosi, ja pametīsi, lai kā šobrīd liktos, ka tā nebūs.
Saņemies un pabeidz, nomoci atlikušos mēnešus un tad vari izvēlēties, ja vēlies darit, ko citu.

Iedomājies cik jau daudz jau esi ieguldījis mācoties un tagad tā vienkārši visu pamest. Nu nē, ja iesāki, tad pabeidz.

Dakter, neesi lohs un attiecību dēļ nesadari muļķības, tās ir TIKAI attiecības. Un tev ir TIKAI 23 gadi. (pēc maniem aprēķiniem)

Attiecību pārtraukšana bija tikai kā palaidējmehānisms tam, lai es atkal atgrieztos pie sākotnējā jautājuma, kurš parādījās 2.kursā - vai meicīna ir man. Nav jau tā, ka viss pēkšņi. Apnikusi tā profesoru attieksme, māsiņas psihozes ārdās, pacientiem smagi, visiem slikti. Tur jau var pa gaisu aiziet.

Es pametu studijas pusgadu pirms beigšanas. Bija jānoprezentē kursa darbs un pēc pusgada bakalaurs. Kursa darba nodošanas laikā atrados slimnīcā un varēju to nodot tikai dienā, kad bija jāprezentē (taču gatavs jau bija sen un KD vadītāja precīzi zināja, par ko tas ir). Mani atšuva, jo nenodevu laikā, kas nozīmē, ka jāpaliek vēl vienu gadu + jāpiemaksā vēl. Tad es sev noteicu - fuck that shit and all the money - un vairs tur neesmu rādījusies, kā arī - neko it nemaz nenožēloju, kaut gan izmetu daudz naudas vējā.

Nu ar to jārēķinās - pacineti bieži ir deģenerāti, neko darīt. Māsiņas jau nu gan nav visur sliktas un profesori - ko darīt?! Infektologos bija viena TĀ uzsēdusies brālim, ka likās - galijgi sviestā sagājusi, bet nekas jau nav mūžīgs.

Ko darīt, ja es neredzu sevi kā ārstu? Tāpat vienkārši pabeigt, lai diploms kabatā?

es arī neesmu sajūsmā par to ko tagad daru. Vismaz dēļ papīra esmu dabūjusi kkādu pieredzi, iespējams, ka meklēšu citu darbu, ja atradīšu. Vnk vajadzēja man tad to papīru, nezinu kā nobeidzu, stimuls bija tas ka ja jau iesāku mācīties jāpabeidz, un vēl tā maksa par studijām arī motivēja. Tad būtu vnk nauda izmesta ārā neparko.
Ja būtu budžetā tad gan ņemtu ārā papīrus jau pēc pirmā semestra beigām.
Un man vēl bij viena laba kursabiedrene, kas palīdzēja piebeigt to nolāpīto pirmo semestri.

Un kādi ir tavi plāni turpmāk, ja tomēr pametīsi studijas?!
Par dakteri ir vērts mācīties, ja brauksi strādāt ārzemēs. Latvijā tas ir ļoti nepateicīgs darbs. Ja nu vienīgi būsi tik gudrs, ka atvērsi privātpraksi.
Anyway veiksmi. Situāciju īsti nezinu un neko konkrētu ieteikt nevaru.

pacientiem smagi, visiem slikti.

To jau gan vajadzēja zināt iepriekš, ka medicīnas sfēra nav nekāda medussmaize, kur visi vienmēr smaidīs un laimē staros. Tur vajag lielu raksturu.

Tas ir nevis palaidējmehānisms, bet bēdu ieleja, kurā esi iesprūdis un, kad skumsti, sāc uzdot stulbus jautājumus - kam man vajag, bla bla bla.

Nedari muļķības! Medicīna ir ļoti vērtīga izglītība, to var pielietot visdažādākajos lauciņos, ja arī negrib kļūt tieši par ārstu. Mani bijušie skolasbiedri, kas izstudēja RSU un nekļuva par ārstiem, ir gan farmācijā, gan veselības centru vadībā, gan rehabilitācijā un netradicionālajā medicīnā. Bet, spriežot pēc taviem komentāriem, no tevis iznāktu ļoti labs ārsts - gudrs, vērīgs un iejūtīgs. :)
Un mīlestības tavā dzīvē vēl būs ļoti daudz.

Savas idejas un sapņi man ir, piemēram, par tādu kā rehabilitācijas kompleksa izveidi.
Jādomā, jādomā!

Rehabilitācija ir ļoti laba lieta, esmu to izbaudījusi pati uz savas ādas, vai drīzāk jāsaka - uz traumētajām locītavām. :)

medicīna+fitness = fizioterapija? kāpēc ne, ja padodas medicīna un patīk sports?!

Es esmu 4.kursā, vēl atlikuši tikai eksāmeni šogad, bet nu man izjuka attiecības tieši svarīgākajā brīdi.
Neviena sieviete nav tā vērta lai viņas dēļ tā upurētos un pamestu praktiski pabeigtu izglītību. Ko tālāk darīsi? Sēdēsi mājāas un šņukstēsi puņķdrānā?

Zini, ja esi novilcis jau tik ilgi tad tev ir iekšās un pats ar to atzini. Tevi neviens nespiedīs strādāt par ārstu, bet padomā pats kā tava nepabeigtā izglītība, kuru esi pametis praktiski metrus pirms pabeigšanas, izskatīsies tavā CV. Tu domā, ka potenciālais darba devēji spēs tev uzticēties un ņemt par pilnu? Taču padomā ar galvu nevis empocijām. Tas tevi vēl dzīvē varēs pamatīgi iegāst.