Savulaik,kādos 17 gados esmu uzminējusi nu jau sen bijušā paroles,jo visas bija saistītas ar manu mīļvārdiņu vai viņa mašīnām/močiem :D
BET ,tagad es to nekad nedarītu un nedaru,jo tas ko tolaik tur izlasīju,bija tik ļoti sāpīgi un no tā izveidojās atkarība,ka katru dienu lasīju un raudāju. Jau zināju kas tur būs,bet tik un tā sevi mocīju. Tas nav tā vērts.
Ja ir aizdomas(pamatotas),tad labāk mest mieru uzreiz sevi nemokot.