Sveikas šajā lietainajā rītā! Vēlējos Jums pastāstīt par savām sajūtām pēc šīs nakts. Naktī sanāca murgot/sapņot par daudz ko,kas jau iepriekš rādījies sapņos - vieta un cilvēks (nepazīstams), atkal tas pats ceļš, pa kuru jau vairākkārt sapņos esam braukuši, tilts, kurš pusceļā beidzas, negatīvas personas, kas iepriekšējos murgos jau bijušas. Savādas sajūtas, tas gan! Varbūt kādai no Jums arī tā mēdz gadīties? Jeb tam iespējams nemaz nav nekāda izskaidrojuma? :)
Ticu, ka visi sapņi ir zemapziņa, kuru neizprotam, lai saprastu ir ļoti jāiedziļinās sevī un savās domās, jūtās. Un visi cilvēki, kurus redzam sapņos, kuri it kā ir sveši ir kaut kur redzēti, vai nu kāds pārdevējs, vai garāmejošs cilvēks, bet mēs noteikti kkur esam viņu redzējuši tikai to neatceramies dzīvē.
Ja man būtu tāds sapnis , tad es pati to skaidrotu tā , ka gribu kkam tikt pāri , bet nespēju un tāpēc arī tas tilts pusceļā beidzas. Varbūt tev arī ir kaut kas tāds dzīvē ,kam nespēj tikt pāri ?
laikam tad būs dzīves maiņa, vai lieli zaudējumi.
sapņojot sajūta tāda, ka mute pilna ar ledenēm, spļauj ārā, bet takal no jauna, vienīgi tie izskatās kā zobi.
Un vēl ir ļoti dīvaini - citreiz sapņos redzu pilnīgi svešus cilvēkus, kas ar mani runā. Seju pret seju kaut ko stāsta. Lielākoties neatceros, ko teica, bet citreiz uzķeru personu vārdus, ja ir minējuši.
Vēl ir dīvaini redzēt sevi no malas, sevišķi pavisam citā ķermenī.
redzu pilnīgi svešus cilvēkus, kas ar mani runā. Seju pret seju kaut ko stāsta. Lielākoties neatceros, ko teica,
+
Dažreiz pamostos ar emocijām, zinu ka kko redzēju, bet neatceros ko, un tā pāris reizes atkārtojas.
Esmu bijusi pie miruša cilvēka sapnī, viņu pašu nerezēju, bet gan tikai parādīja apkārtni.
Vēl nepazīstams puisis ir rādījies, joprojām atceros, nezinu gan kapec.
Heh - vakarnakt sapņoju, ka matos smērēju medu. No rīta pamodos un domāju - kāpēc medu? Un nupat atradu rakstu, ka ļoti laba sausu matu maska ir medus :D