Vai ļaunā pamāte un Pelnrušķīte? :)

13796

Reģ: 23.10.2010

Sveikas, dārgās dāmas! :)
Šodien aizdomājos par greizsirdību, bet ne starp diviem mīļotajiem, bet starp bērnu un vecāku otro pusīti. Kā jau tipiskā latviešu ģimenē - arī mani vecāki ir šķīrušies. Attiecības ar tēvu kļuva brīnišķīgas pēc viņa šķiršanās ar sievu(ne manu māti). Vakar tēvs paziņo, ka bijusī sieva ir atpakaļ un viņi būs liela, laimīga ģimene.
Es esmu pieaudzis cilvēks, man pašai ir ģimene, ja tā var dēvēt 1+1 un kaķi. Es vēlu vislielāko dzīves laimi savam mīļajam tētim, bet sirdī jūtos kā 5 gadīga meitene, kura jā, patiešām un tas pat ir nedaudz apkaunojoši - jūtās greizsirdīga uz tēva bijušo(nu jau svaigi esošo) sievu. Ar prātu es sev saku - ārprāts, tu esi egoiste, ja šādi jūties, bet tas nemaina manu iekšējo dialogu. Varbūt tādēļ, ka viņa sieva pusaudžu gados mani principā izdzīvoja no mājas un tagad manī ir palikušas aizvainojuma drumslas?

Lai vai kā - padalieties vai kādreiz esiet jutušas greizsirdību uz savu tēvu sievām, mammu vīriem, brāļu draudzenēm un māsu draugiem? :)

28.05.2013 09:46 |

Annie

13809

Reģ: 29.01.2009

Te ļoti svarīgi, kāds raksturs ir tēvam. Ja viņš ir tāds ar stingru mugurkaulu, tad viss būs kārtībā, bet, ja tāds, ko tā sieva var locīt pa savam prātam, tad es lielas ilūzijas laikam nelolotu.

28.05.2013 11:28 |

Zīle

10509

Reģ: 13.12.2009

Galvenais atceries, kad tas ir tavs tēvs un tāds viņš vienmēr paliks - lai kādas attiecības jūs kopā veidotu.
Brauc ciemos, apsveic svētkos, ja ir brīvi līdzekļi varbūt aizbrauc ar tēvu kādā ceļojumā. Kaut vai ar autobusu. Varbūt ievies tradīciju - ik gadu ar tēvu augustā dodaties trīs dienu ceļojumā. Tikai jūs abi.
Lai ļaunā pamāte nesaka : re kāda Tev slikta meita. Galīgi par Tevi aizmirsusi. Nav tāda kā mūsējā - paskaties kādu skaisu kartiņu Tev uztaisīja.
Ai nu galīgi jau aifantazējos.

28.05.2013 11:31 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Liels, paldies, jums par viedokļiem, tas uzmundrina un palīdz paskatīties ar vēsāku prātu. Ir vēl viena nianse - es ar tēvu strādāju kopā, man drusku bail, ka tagad viņa sieva nesāk bīdīt lietas pa savam, jo kādreiz viņa bija firmas līdzīpašniece un tad es reāli zaudētu darbu.

28.05.2013 11:32 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Zīle - jā, taisnība tavai fantāzijai, visādi var būt.

28.05.2013 11:33 |

Zīle

10509

Reģ: 13.12.2009

Pēc tava pēdējā komentāra spriežot.
Pamātei ļoti intresē tēva nauda un īpašumi.
Vēl viens iemesls, kāpēc tev ar tēvu jābūt labām attiecībām. Savādāk paliksi bez dzimtas īpašuma.

28.05.2013 11:34 |

Annie

13809

Reģ: 29.01.2009

_paris, vai tēvs pieļautiu, ka sieva Tevi atlaiž vai pasaka, ka Tu vairs neesi vajadzīga? Tad tā ir vīrieša vaina, ne sievietes. Jo tā ir cilvēka daba - darīt to, ko mums atļauj. Un ir jau tādi, kas nezina to mēra sajūtu.

28.05.2013 11:35 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Nu sieva atlaist nevar, viņa var tikai līst un bakstīt. Savā laikā es pat savu māsu auklēt nedrīkstēju.

28.05.2013 11:42 |

Zīle

10509

Reģ: 13.12.2009

Nu karoče. Sieva grib visu sev!
No manis dziļa nopūta.

28.05.2013 11:47 |

Zīle

10509

Reģ: 13.12.2009

Tev jābūt uztājīgai un nevaig padoties.
Kā ne kā pirmdzimtā :D
Kamēr nav uzradies dēls uz šio vaig spekulēt :D :D :D
Tas tāds joks ar daļu patiesības un garīgā uzlabošanai!

28.05.2013 11:51 |

Sanija4

Reģ: 05.05.2013

Man bija skaudiba,ka tai sievai pirka drebes visu laiku,bet man ne.

28.05.2013 11:52 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

:D paldies, par centieniem! :)

28.05.2013 11:53 |

Annie

13809

Reģ: 29.01.2009

Nu, ja tā sieviete ir tāda, un vīrietis pakļaujas viņas viedoklim, tad viegli nebūs. Piedos, ka es tik pesimistiski izsakos. Bet es personīgi zinu vienu tādu sievieti, kas panāca to, ka vīram meita no pirmās laulības ir praktiski nekas. Viņa nostādīja tā, ka ir tikai viņu bērni..

28.05.2013 11:54 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Vārdu sakot, šādus cilvēkus kā tava tēva sieva man nekādīgi nesaprast, pat arī negribu, ceru, ka nebūs darīšana.
Man ir draugs kuram ir bērns, nekādā gadījumā uz viņu nekliegtu, nedarītu ļauna, tā ir mana drauga dvēselīte, ko viņš mīl vairāk par visu, arī mani, viņš to pat nepieļautu!

28.05.2013 12:07 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

arī par mani vairāk mīl, domāju, un tā tam ir jābūt, savādāk, pardon, bet būtu tāds kā Tavs tēvs.

28.05.2013 12:08 |

Kukuruza

936

Reģ: 01.10.2009

Mani vecāki ir šķīrušies un biju ļoti greizsirdīga uz tēta meitu, kura piedzima, kad man bija 12 gadi. Man bija šoks, nekad nevarēju iedomāties, ka var bū vēl cits bērns tētim, ar citu sievieti.

28.05.2013 12:12 |

Parfait

5929

Reģ: 29.01.2009

Uz tēva nākamo sievu es absolūti nebiju greizsirdīga, jo viņš nebija tas, kurš pameta māti ar bērnu, bet gan otrādi. Beeeet uz viņu meitu gan man ir/bija mazliet greizsirdība...

28.05.2013 12:32 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Parfait - tas ir variants par to, ka viņu meitai tiek vairāk un tā? Interesanta tā dzīve, attiecības.

28.05.2013 13:36 |

Ewa

738

Reģ: 14.10.2011

Tētim ir par viņu daudz jaunāka sieva, kura varētu būt mana draudzene. Viņa ir no Baltkrievijas - cita tautība, cita mentalitāte. Abiem ir meitiņa, kura nesen sākusi iet bērnudārzā.
Greizsirdība nav, taču ir sāpes + skumjas. Kad tiekos ar tēti, vienmēr līdzi ir viņa. Viņa - modes dāma - vienmēr manā priekšā vai aiz muguras man, kritizē manu brīvo stiliņu, īd par to, ka tētis reizēm iedod man naudiņu. Tētis, savas jaunās, skaistās sievas priekšā laikam vēlas izlikties labāks un līdz ar to spēlē viņai līdzi.
Labprāt atteiktos no tādām tikšanās reizēm, taču tad tā, no tēta puses, skaitītos kā necieņa no manas puses. Līdz ar to nākas samierināties.
Protams, nav patīkami. Ir sāpīgi dzirdēt stulbus izteicienus no sievietes, kura man nav nekas, bet kurai aizrādīt kaut ko arī nedrīkstu.

29.05.2013 02:25 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Neesmu bijusi situācijā, bet pieber viņai indi, goda vārds!

29.05.2013 08:15 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

becky - nu tā jau gluži nevar :D Ai, pārgulēju ar to visu - kā ir, tā ir. Dzīve mainās. Gribēju teikt Pievakarei vēl - patiesībā lieta tieši ir tajā, ka ar tēvu mēs pavadām/ījām ļoti daudz laika kopā, nu ļoti - darbā, ceļojumos, kafejnīcās - mums tai laika posmā bērnībā un, kad viņš izšķīrās radās baigais konekšens, kādai tas šķitīs bērnišķīgi, bet tā ir - laikam tāds cilvēks man dzīvē ir iedots, ar ko tik labi saskan. Un man nudien prieks, ja viņš ir pārlaimīgs,tomēr iekšā ir tas wtf? Ar VIŅU?!

29.05.2013 08:36 |