es ilgi nevarēju pierast gulēt vienā gultā, pēc tam kaut kā pieradu, un jā, bija jocīgi, ka jāguļ vienai. man patīk tas, ka pēc murga vai vienkārši tāpat pamostoties, varu apķerties, samīļot otru, pieglausties, sajust otra smaržu. ;D vasarā ir grūti, ziemā - nekādu problēmu, pat forši, ja istabā auksti, bet zem segas tik silti un mīļi. ;D pilnīgi saprotu tās, kurām diskomfortu rada gulēt ar otru kopā, nedomāju, ka tur ir sakars ar kaut kādām enerģijām vai mīlestības trūkumu. vienkārši katram tas jutīguma slieksnis ir cits. piemēram, es ienīdu, ja manējais gulēja ar zeķēm un pieskārās man.