Kāpēc jāguļ vienā gultā?

Domāju tāpat, kā tavs otrs diskusiju biedrs. Tikpat labi var teikt - kāpēc pārim jādzīvo kopā? Nekādas nepieciešamības taču nav, pamīlējies un ej uz savu dzīvesvietu.

man kā kuro reizi, citreiz nepatīk gulēt divatā, jo arī gribas vairāk vietas utt. taču kad bija liela gulta, tad absolūti nekas netraucēja. man patīk tā aizmigšana kopā, tas tuvums. kad nav blakus, tad kkas pietrūkst.

piekrītu tev :D
man arī labāk patīk gulēt vienai, un man bija ļoti grūti pierast gulēt vienā gultā ar ex, jo visu laiku biju gulējusi viena, un te pēkšņi ar kādu jādala gulta :D

Jā, es citreiz guļu tik ciešā miegā,ka nemaz nejūtu sev blakus draugu, bet citreiz atkal tā krīt uz nerviem tā grozīšanās, krākšana un mistiskā runāšana pa miegam, pie tam viņš nevis runā, bet bļauj tos vārdus! Manā sejā tiek iespiests liels elkonis, vai liela roka uzgāžas man virsū, vai ceļgalvs iebakstās. Dažreiz gribas pagulēt vienai, lai izgulētos, bet to nedaru :D Tomēr ciešu otra cilvēka paradumus/dīvainības.

Esmu no tiem cilvēkiem, kas var pat apvainoties ja otrs atteiksies gulēt ar mani zem vienas segas - nopietni ! Es to uzskatu par necieņu, man patīk piespiesties otram klāt, pamosties naktī un skatīties, kā otrs guļ un beigu beigās, ja man sagribas viņu pamodināt ar minetu !? :D :D

Man ir ljoti patiikami guleet kopaa ar draugu,man netraucee,tieshi pietruukst ,ja nav kaadu nakti blakus. Pa miegam citreiz apskaujamies,vai pusmiegaa vins iedod buchu,un man patiik guleet vinjam uz kruutiim,apkjert utt... :)

Tas, kā pierod. Kādreiz nevarēju pierast pie otra cilvēka gultā, pēc tam vairs nevarēju pierast gulēt viena:D Atkarīgs arī, cik uzvedīgs viņš ir. Ja guļ mierīgi, nespārdās un nekrāc/nerunā pa miegam, nav pilnīgi nekādu problēmu.
Es esmu tāda, kam grūti iazmigt, bet, kad esmu aizmigusi, kaut kāda bakstīšanās un knosīšanās nespēj mani uzmodināt.

Es pat nevaru iedomāties, cik stulbi justos, ja man būtu jāguļ vienai! Fuj ... - negribu ! :)

tagad man tāda neitrāla attieksme, bet attiecību sākumposmos tas ir murgs. Līdz brīdim, kad pierodu, man kaitina tas cilvēks blakus, vienkārši nevaru izgulēties. Tagad it kā ir OK. Ko es tiešām nevaru, tas ir gulēt ar vienu segu. Pofig, cik liela, bet man vajag savējo, lai varu ieritināties.
Mēs par to runājuši neesam, bet domāju, ka manējais labprāt gulētu atsevišķās gultās, jo, kad es pieceļos, viņš uzreiz izstiepjas zvaigznītē pa visu gultu, turklāt guļam mēs arī katrs uz savu pusi. Nevarētu aizmigt apķērusies vai ieritinājusies padusē.

Man patīk tā apziņa, ka otra pusīte man guļ blakus. Ja nav vietas- iegādājaties lielāku gultu :D
Man, piemēram, patīk saraust visu segu, tāpēc mums gultā ir katram sava sega, bet pirms iemiegam- guļam zem vienas, kad pamostamies, tad arī mēdzu palīst zem viņējās :D Reizēm var mīļi apskaut un gulēt zem divām segām :D

Vajag lielāku gultu, lai varētu zvaigznītē gulēt. :D

Ieguvumi no gulēšanas vienā gultā (kas ātrumā ienāk prātā):
- kopīga gultas veļa (mazāk mazgājamo gabalu)
- ja naktī pamosties un nav ko darīt, var pačamdīt otru pusīti (es tā darīju :D)
- ja pamosties no murga un ir baiļu sajūta, tad piespiežoties otram uzreiz jūties drošībā
- ja naktī sagribās seksu, tad nav jāskrien no gultas uz gultu, bet viss ir blakus.

Man arī traucē otrs cilvēks gutā. :D
Un, manuprāt, ar mani guēt ir vēl šausmīgāk. Man vienmēr ir par maz vietas, lai arī cik iea gulta būtu, lieku otram bīdīties pie pašas sienas, pati izplešos pa visu gultu, tad man sāk traucēt otra skaļā epošana, ja vēl krāc, tad ir vispār, krč es vēl sāku dusmoties. :D Neesmu tam radīta.
Labāk guļu viena :D

Guļam katrs ar savu segu, savā gultas malā un naktī apķerties nemēdzam. Bet tomēr, patīkami ir no apziņas, ka "tur tālāk" kāds ir. Ir, kam atņemt segu, ir, kas naktī ceļoties un ejot padzerties, nobučo vai apsedz, ir, kas no rīta pietraušas klāt vai smaidīgs sagaida, kad atveru acis.

Riskēju izklausīties pēc maza bērna, bet man ir ļoti patīkami, kad miegā man kāds nobučo, pieglaužas klāt un ietin segā. Draugam nav nekādi kaitinoši ieradumi miegā, ja nu vienīgi runāšana, bet parasti tā ir vairāk uzjautrinoša nevis traucējoša. Toties es vienmēr savācu segu un pamanos izkrist no gultas, tāpēc es dažreiz brīnos, kādēļ viņam patīk man gulēt blakus.

Man netraucē vīrs. Tikai reizēm, kad izdomā, ka gulēs gultas vidū.
Domāju, ka es traucēju vairāk viņam: daudz grozos, bieži ceļos augšā, izdomāju reizēm parunāt vai kaut ko pajautāt :D

Mēs tikko pāris naktis gulējām atsevišķās gultās un istabās ;D
Jo viņam svarīgs posms darbā + vājš miegs, bet man patīk miegā parunāt un pamīlināties.

Uzskatu vīrietim normāli būtu ar segu rokās apzvanīt vienu 12 stāvu māju pie durvīm ,ja atver kāda sieviete-iepazīties un palikt pa nakti...:)

Ticu enerģijas apmaiņai starp diviem blakus gulošiem cilvēkiem. :)

Mums ir ļoti liela gulta, tāpēc tāda lieta kā maz vietas/ ir karsti/jūt kā otrs grozās, neeksistē.

Esmu novērojusi, ka tad, kad esmu viena, man ir grūti iemigt. Patiesību sakot, man riebjas vienai iet gulēt.. auksta gulta, pa galvu maisās visādas domas. Mīļotā apskāvienos iemiegu ātri, man ir silti un droši. Vārdu sakot - es dievinu gulēt kopā ar draugu! :D

Un abi mēs guļam ļoti cieši un kārtīgi, pa nakti neceļamies, nespārdamies, segu viens otram nost neņemam, nekrācam. Tā teikt, ideāls tandēms.