Zvērasta atjaunināšana=vēl vienas kāzas

kāpēc gan savai mīlestībai nesagādāt vēl vienus svētkus?
ja ir iespējas, tad esmu tikai par.

Man tas drīzāk liecina par to, ka cilvēkiem ir garlaicīga dzīve, ja kaut ko tādu izdomā. Man būtu gan laika, gan naudas žēl, kā arī tādas idejas, šķiet, manā galvā nemaz nevarētu dzimt, jo laikam jau seriālus esmu par maz skatījusies savā laikā. Forši neliktos nekādos gadījumos

Nez, skatoties, kā ārzemnieki ar šito padarīšanu ņemas, šķiet jau jauki, ka viņi tā māk un dara, savas laulības "dzirkstelīti" atjauno.

Bet kaut kā liekas, ka praktiskajiem un ziemeļnieciski atturīgajiem latviešiem tāda padarīšana "nepiestāvētu". Varbūt ar laiku ieietos, pagaidām, ja kāds pazīstams ko tādu rīkotu, noteikti būtu to pašu nemoderno čāču vidū, kas to uzskatītu par ārišķību vai censtos tajā saskatīt slēptas problēmas :D :D

Es reiz redzēju šādu zvēresta atjaunošanu 30.kāzu jubilejā, klātesot jau pieaugušiem bērniem. Bija skaisti!

Vecvecāki bija pirmoreiz precējušies zagsā, un tad nu 50 gadu kāzu jubilejā bija viss pa smuko, visa ceremonija baznīcā.

Man tas liekas ļoti skaisti - vēlreiz solīt mīlestību līdz mūža galam, klātesot jau bērniem, varbūt pat mazbērniem un cerams, ka vēl vecākiem.

Libra, ņemot vērā, ka mīlestība ap to laiku savā iepriekšējā formā jau nepastāv, tas ir skaisti, bet negodīgi.

Man tas liktos skaisti, ja cilvēki to darītu pēc gadiem 30, 40 un vairāk. Bet, ja tas notiek pēc pāris gadiem, tas drīzāk ir smieklīgi.

Piekrītu Vulpes par garlaicīgo dzīvi un rutīnu. Cilvēki laikam domā, ka šis pasākums atjaunos to, kas varbūt ir sācis dzist.
Pati neko tādu negribētu, labāk naudu, kas nepieciešama, lai sarīkotu šādu pasākumu, izmantotu kaut kur tikai divatā aizbraucot.

Un vēl es īsti nesaprotu, kā var solīt mīlestību līdz mūža galam. Mēs nezinām, kas ar mums rīt notiks, kur nu vēl ko tādu...

Jā, tā kaislīgā mīlestība pazūd, bet paliek citāda mīlestība - kā pret draugu, kā pret labu un tuvu cilvēku.

Bet zagsā jau zvēresta kā tāda jau nav.
Mēs sarakstījāmies zagsā, bet labprāt gribētu salaulāties baznīcā - tāpat ar draugiem, radiem un vedējiem.

man tas liekas jauki, it īpaši, ja tiešām mīlestība un cieņa ir abu starpā.
agrākais, kad to gribētu darīt, varbūt būtu 25 gadu kāzu jubilejā.

Jums tas liekas kā teātris, izrādīšanās vai tomēr vēl viens foršs notikums? Kādos gadījumos jums tas liktos forši?

Pirmais variants! Var jau vienkārši grandiozi svinēt kāzu gadadienu, viesi, skaisti tērpi, superīgs galds.. Bet liekām mīlestības apliecināju ceremonijām :)

Cilvēki ir dažādi, vieniem tas patīk, citiem nē - man, šķiet, ka tas ir jauki :)

Kad jau ilgi dzīvots laulībā - forši. Ja pirms 5 gadiem apprecējušies un šādi - nu pa ātru, lai būtu aizkustinoši un skaisti visu acīs.

Man tas liekas ļoti skaisti - vēlreiz solīt mīlestību līdz mūža galam, klātesot jau bērniem, varbūt pat mazbērniem un cerams, ka vēl vecākiem.

+++

Bet kā tad citādi darīt, ja ne šādi, gadījumos, kad uz ātro apprecas vai bērniņs piesakās vai vienkārši toreiz nebija naudas? Tad vienkārši sarakstās ar domu, ka tad, kad būs nauda, tad uzrīkos īstas, skaistas kāzas baznīcā. Un tas var būt arī pēc gada vai dieviem. Kāpēc jāgaida 25 gadi???

Man tas šķiet īpaši un skaisti, ja to dara pēc daudziem gadiem, apaļā kāzu jubilejā, kad jau bērni ir, amzbērni utt. Piemēram, ja mana omīte un opītis izlemtu to darīt. Tādi mazi, īpaši svētki. Protams, viņu mīlestība pa šiem gadiem ir mainījusies un nav tāda kā bija, kad viņi precējās, bet nu...es nevaru paskaidrot... man tad tas liktos skaisti.
Taču, ja kāzas bijušas pirms 3 gadiem, 5 gadiem vai varbūt tikai pirms gada...nu, tad gan man tas asocējas ar izrādīšanos aiz garlaicības.

Uz 30., 40., 50. jubileju-skaisti!

esmu par tikai tad, ja ieprieksejas ir bijusas zagsa, bet tagad grib dieva prieksa. pietam ir berni, kas velas to redzet un jubileja ir apala.
bet ta, ja paris ir bez berniem un pat 5 vai 10 gadini nav nodzivoti kopa, tad uzskatu, ka ta ir lieka blamesanas!