Meitenes, vēršos pie jums pēc padoma.
Ik pa laikam mani pārņem tāda kā depresija, nepārvarama vientulības sajūta, liekas, ka nekam nederu un neko neesmu spējīga izdarīt pareizi.
Tad nu sēžu visu dienu četrās sienās un bimbāju spilvenā, cerot, ka pie durvīm piezvanīs kāds labs draugs un atnāks izrunāties.
Taču tajā pašā laikā ceru, kaut neviens neierastos, jo nevaru taču rādīties ar tādu saraudātu seju.
Nezinu, kur ir mana problēma, bet pat viens mazs ikdienas sīkumiņš spēj šo manu garastāvokli izsaukt. Ģimene un puisis man ir, it kā dzīvē viss ir kārtībā, taču ik pa laikam gribas ieslēgties dzīvoklī un visu dienu gaudot :(
Šodien ir viena no tām dienām... :(
Vai kādai tā ir bijis? Kā to risinat?