Par savu vīrieti, kad man ir mēnešreizes, joprojām pasmīnu. Agrāk, kad kopā nedzīvojām, minēju to, ka ir sāpīgi, ka nevaru aizbraukt ciemos, jo sāp vēders utt. Pēdējā laikā kaut kā sāpes pazudušas un viss ir ok. Taču liekas, ka viņš joprojām tādas lietas uzskata par kaut ko traku.
Sākot dzīvot kopā, kad sākās mēnešreizes un viņš to uzzināja, naktī glāstīja man vēderu, manā vietā gāja uz veikalu, pienesa man ēdienu, visur palaida pa priekšu, neskārās kāt, jo domāja, ka man tas būs nepatīkami utt. Viss jau jauki, bet man smiekli nāca, jo sajutos kā sieviete 9.grūtniecības mēnesī. Tad sapratu, ka manas runas par sāpīgajā mēnešreizēm viņš laikam uztvēris pārāk nopietni un kopš tā laika uzskata, ka tās ir sievietes lielākās mocības. :D Bet nu... kas tad man... vismaz tās pāris dienas mēnesī jūtos kā karaliene :D