Vārda dienas dāvana.

Un kā arī fakts,ka dāvana viņam ir kaut kas tāds,ko viņš ir ļoti vēlējies,bet tas,ko saņēmi tu- ātri apēd un aizmirsti, un nepaliek nekas atmiņā paliekošs.

Parasti mums dāvanas ir vienādā vērtībā. Sen esam kopā, pazīstam viena otra gaumi un tāpēc visādas figņas vien dāvināšanas pēc nemēdzam dāvināt (kaut ko ēdamu pa 3 Ls).

Nu laimīga gan jau nebūtu, bet kašķi naudas dēļ arī noteikti netaisītu..

Man ir bijis kaut kas līdzīgs, toreiz galīgi priecīga nebiju, bet pēc tam uzzināju citus apstākļus, kas to ietekmēja un tad sapratu, ka pati vien biju baigā maita ilgu laiku.

Man pagājušā gadā laikam vispār nebija dāvanas vārda dienā - tikai buča. Nedaudz jokaini likās, jo citreiz vismaz puķes bija. Bet es par to ilgi galvu nelauzīju. Kad vīram bija vārda diena, bija dāvana.

Man arī bijusi līdzīga situācija. Es viņam vārda dienā uzdāvināju smaržu un balzāmu pēc skūšanās, a viņš man tikai rozes. Biju nedaudz vīlusies. Rozes jau, protams, bija ļoti skaistas, bet es biju gaidījusi ko vairāk. Taču neko neteicu.

Varbut nebij naudinas uz to laiku?

Viss atkarīgs no sajūtām - ja es puisim uzdāvinātu kādu braucienu vai kaaaaut ko mums diviem, tad vienalga, ka viņš pretī tā, bet ja kaut ko, ko es zinātu, ka viņš ļoti grib, tad būtu kā būtu, BET vispār domāju, ka ne jau naudā slēpjas tas, cik izdevusies būs dāvana un galvenais, ka esi iepriecinājusi viņu un viņš tomēr nav aizmirsis tevi.

Jā dāvana tiek dāvināta ar domu - ko nu saņemšu pretī vēlāk, tad, manuprāt, labāk vispār neko nedāvināt :)

mums kaut kā sanāk vairāk dāvināt dāvanu abiem - biļetes uz kaut ko divatā. Nezinu, neesmu nekad jutusi, ka man dāvana būtu nevērtīgaka, nekā mana dāvana viņam..

Naudas problēmas atkrīt,viņš pelna 3x vairāk nekā es,un par spīti tam,man nav žēļ nopirkt viņam lēcienu ar izpletni vai kko citu,ko viņs ir vēlējies.

Nav tā,ka es būtu gaisījusi zelta ķēdes vai ko tamlīdzīgu,nē. Bet es biju tiešām vīlusies. Es devu mājienu,ka man oatīk pārsteigumi (un šis nebija tas īstais). Es būt priecājusies kaut vai par dāvanu karti vai ja viņš man nopirktu veļu (viņš zin,ka tā ir mana kaislība).

Ha ha un ko tad man teikt? Vins man nekad nedavina neko vairak par ziediem. Es vinam toties vienmer davinu davanas. Un ta ir gadiem...

Neliekas, ka tas būtu kaut kas briesmīgs. Ir bijis laiks, kad manam puisim nebija naudas, es viņam dāvināju dārgākas dāvanas, bet viņš man dāvināja dāvanas no sirds, piemēram, pašceptu kūku - kur bij sadabūjis sev asistentu, jo ko tādu darīja pirmo reizi un viens netiktu galā. Vai pašsalasītas puķes (kura man joprojām ir mīļākā atmiņā palikusī puķu dāvana), tagad pelna vairāk par mani un ir dāvinājis arī 500 LVL vērtu dāvanu ar milzīgu rožu pušķi (es viņam tikpat dārgu dāvanu nevaru atļauties uzdāvināt un nedomāju, ka viņš tagad gaida, kad es tādā pašā summā dāvināšu viņam kaut ko). Galvenā taču ir tā attieksme :)) Un dāvanas vērtība nav svarīgākā. Priecājies, ka par Tevi atcerās un palutina! :))

kordelia, haha,daruga māsas vecis viņai neko nedāvina,pat puķīti sieviešdienā neuzdāvina,atšķirībā no tā,ka viņa viņam vienmēr nopērk kādu drēbi vai tml. Te laikam vaina audzināšanā.

Varbūt viņš aizmirsa nopirkt un tad dāvanu iegādājās pa ceļam uz mājām piemājas veikalā? :D

Es jau priecājos :))

kordelia, tad varbūt Tu viņam arī nedāvini dāvanas..

Nē,diemžēl,viņš neaizmirsa. Bet aiziet uz veikalu un nopirkt pārslas nav māksla.

Bet aiziet uz veikalu un nopirkt pārslas nav māksla.

Sausās brokastu pārslas?

Uzdāvināja brokastu pārslas?

Laikam neuztrauktu, gan jau citreiz nopirktu, ko dārgāku :) Varbūt nebija naudas vairs.. :)
Bet parasti mums attiecības, tomēr vīrietis dāvina dārgākas dāvanas nekā es. Bet ja man būtu tās naudas vairāk, es pat ļoti gribētu savu vīrieti iepriecināt :)