Puiši un jūdzu dzimšandienas

Kāpēc tad tu plēsies,lai ivņa dzimene būtu kas īpašs? mums ja ir tās svinības, tad manas ir foršākas..tāpēc,ka es pati ķeros klāt.
Es domāju,ka tev vienkārši nav jāuzsāk saruna par savu dzimšanas dienu. Priekš kam? paskaties vai vispār atceras. Sataisi vakariņas vecākiem, nopērc sev kaut ko dzimšanas dienā (es sev mēdzu uz katriem svētkiem kaut ko uzdāvināt - vai nu kādu jaunu caurumu (nabā, utt) vai kurpes) un viss...ganjau atcerēsies n pratīsies...ja ne, tad vismaz draugos ieraudzīs.:D

Jūs dzīvojat kopā?

Jā, dzīvojam kopā

Un tā ir katru gadu?
Nu man liekas , ka tas ir jocīgi :D Vismaz manējais vienmēr jau laikus sāk interesēties ko darīsim, kas nāks ciemos un kad svinēsim.
Iespējams tiešām ir piemirsis.. :/

Nu tur jau tā lieta, ka man tas arī liekas jocīgi...

Šis ir pirmais gads, kopš dzīvojam kopā, tāpēc tās pieredzes nav

Man gan liekas normali pateikt, hei man tur sestdien dzimene, ko darisim? Svinesiet tachu kopa!

Nepiekritu tam ,kas saka,ka jagaida vai vispar atceresies. A ja neatceresies? Abi bus stulba situacija.

A varbūt speciāli likt viņam būt tajā neērtajā situācijā...? :D

A varbūt speciāli likt viņam būt tajā neērtajā situācijā...?

Nu kada jega kko attiecibas darit speciali? Lai otrs justos slikti?
Var tak visu draudzigi sarunat :)

Kāpēc jāgaida un jāpārbauda vai atcerās? man tas liekas bērnišķīgi. Zinu jau tagad, ka mums tuvojas attiecību jubileja, zinu, ka viņš neatcerēsies- aiztaupu sev liekas ciešanas- atgādinu un saņemu pārsteigumu un dāvanu- tik vienkārši :D

Man vēl bērnišķīgāk liekas skriet un skandināt pa māju (es tā darīju,kad man bija 7 gadi) un skandināt diendienā,ka man ir jubileja, lai tik visi atcerās, pat kalendārā ierakstīju ar rozā floķi.
Pieauguši cilvēki nav bērni,kam ir grūti atcerēties kaut ko. pieraskti atgādinājumu,ja ir tik grūti atcerēties. šis atgādinās pats.

Es vispār īsti neatzīstu ne dz. d, ne - īpaši -v.d. Padomā tik! Kas par atzīmējamu un nozīmīgu notikumu! Esmu dzimis n gadus atpakaļ tieši šajā dienā! Par v.d. vispār - pirms n- tajiem gadiem tante Veronika izdomāja manu vārdu ierakstīt kalendārā nevis 8. janvārī, nevis 15. martā, bet 17. maijā. Super! Tas noteikti ir jānosvin!

čāča, es jau nedomāju ar to skandināšanu, bet iepriekš ieminēties, ne jau kladzināt. Vispār dīvaini, kad cilveki dzīvo kopā un nepārrunā tādas lietas. man kaut kā patīk par visu izrunāties un nerodas nekādi lieki jautājumi.
Ne jau visām ir tādi veči, kas visu atcerās un zin mēnešiem uz priekšu, tas jau nenozimē, ka uzreiz nemīl.
Es vairāk uztrauktos, ja atcerētos, bet neapsveiktu :D

Jā par to apsveikšanu man arī bail... ka nebūs nekā :( Jo tieši šonedēļ beidzās puiša alga un sākam tērēt manējo. Kas stāv pie manis :) Līdz ar to viņam uz rokas nav nemaz naudas tā... Diez vai viņš man prasīs naudu, lai nopirktu man dāvanu :D

Es koķeti pajautāt, kā mani pārsteigs dzimšanas dienā. Tad sekotu kaut kāda reakcija :D

Scarlet - man tieši liekas dīvaini,ka kopā dzīvojot cilvēki nezin viens otra dzimšanas dienu. kaut vai mēnesi.

maybe, ļoti laba ideja :) Būs šovakar jāpamēģina :)

čāča, nu jā, tas ir dīvaini :D - manējais datumus sākumā jauca, bet nu nezināt mēnesi- ir kā ir :D

eu, man mamma nezin,kad man ir vārda diena. Katru gadu ma tas ir jāatgādina, bet vismaz mēnesis ir skaidrs viņai.:D

Aiii kapēc vīrietis nevar būt tāds, kādu es vinu vēlos :)

Par savu draugu daudz ko sliktu varu pateikt, bet sājā lietā viņš ir saldumiņš. Viemēr sveic mani ar ziediem un dāvanām (pat tādos svētkos kā māmiņdiena un meitas dzimšanas diena) un ved izklaidēties uz īpašu vietiņu.

Mājās gan vienmēr visu sagatavoju pati - te es runāju par svētku galdu. Bet produktus tam iepērk viņš.

Diemžēl ir nācies saskarties ar tādiem, kas vispār neapsveic. Grūti spriest, vai tavējais ir notiem. Cik ilgi esat kopā? Vai tad pirmo dzimšanas dienu pavadi ar viņu?