Puiši un jūdzu dzimšandienas

Es pat nezinu. Man jau šķiet,ka vīrieši ir pieraduši,ka sievietes sataisa svinību galdu. Večiem pietiktu ar kādu alko pudeli, kaut kādām uzkodām, maizītēm. Tāpēc viņi neiespringst.
Kamēr es domāju kādu kūku taisīt, kādus salātus, ko visiem ēst dot, kamēr viņš ierosina šņabi un tortiliu kaudzi. nu tā kaut kā.
mēs parasti cenšamies abi plānot, bet galvenā roka ir man.

varbūt būs pārsteiguma ballīte :)

manējais vienmēr atcerās :)

Nu vienkārši pajautā- ko viņš vēlētos darīt tava dzimšanas dienā?

Tas atkarīgs no vīrieša un attiecību modeļa kā tāda. Es parasti parūpējos par vīrieša dzimšanas dienu un viņš par manu.
Varbūt viņš jau izdomājis kādu pārsteigumu Tev un tāpēc izliekas par beigtu.

Es pat nemaz nesaku, ka man būs ballīte. Bet tīri tā par pašiem dzimšanas dienas plāniem - vai gribu svinēt vai nē, vai gribu kur braukt prom vai uzaicināt pie sevis kādu. Viņš vispār man pat interesējies, kas notiks tajā dienā :(

čāča, bet jūs viens otram apjautājaties par plāniem un vēlmēm?

Varbūt aizmirsis par tavu dzimšanas dienu

konnca, man ir aizdomas, ka viņš nav no tādiem, kas sarīkotu pārsteigumu... Bet man tā gribētos. Bail, ka es otrdien atnākšu majās no darba un nekā nebūs - ne izdomāts, kā svinēt, ne cienasts sagādās, ne viesi, nekas. Sanāks kaut kāds parasts darbadienas vakars :( Un viņš nesapratīs, kur ir viņa vaina :D

manējais pirms dzimšanas dienas arī nekādu interesi neizrāda, agrāk pat datumu nezināja :D tagad atcerās.
Bet es īpaši nepārdzīvoju, jo visas dāvanas, ko saņemu ir lieliskas :D :) Un kad rīkoju ballīti, es pasaku, kas viņam ir jāizdara virtuvē, mājas kopšanā un viņs to arī izdara :)

Šogad, ja nemaldos vispār bija tā, ka es visu dienu taisījos- nagi,mati, ragi, bet mīļums visu virtuvē sadarīja un māju uzpucēja :)

Neciešu savu dzimšanas dienu un esmu laimīgs, ja mani visi tai dienā aizmirst :D Bet diemžēl realitātē tā nenotiek .. Es jau laicīgi pasaku .. maximalais, ar ko vari rēķināties, ir svētku vakariņas ar šampanieti ..

Savai sievietei arī neko īpaši svētkos netaisu .. es drīzāk ikdienā, kad vismazāk gaida, kaut ko patīkamu izdarīšu nekā svētkos, kad no manis gaida :D Jā, es tāds dīvainis šai jomā ..

Bet tomēr kā īsti ir - vai pašam ir jāparūpējas par savu dzimšanas dienu? vai tomēr jācer, ka otrā puse par to svinēšanu parūpēsies?

tev arī ir jāiesaistās savas dzimšanas dienas plānošanā

Manam draugam ir problēmas ar dažādu datumu iegaumēšanu, taču manu dz.d., v.d. un mūsu īpašo datumu viņš atceras vienmēr.
Protams, viņš netaisa man ballītes ar desmit ēdieniem. Taču, vienmēr apsveic, ir sagādājis dāvanu, lai gan nedēļas pirms tam viņu vērojot varētu likties, ka viņš ir aizmirsis - neko nepiemin utt.

Tad izdomā vakaram plānu B - sarunā draudzenes ar kurām vakarā pēc darba kkur aiziet. Respektīvi - atnāc mājās, ja nekā nav no viņa puses, neko nesaki, traci netaisi vnk saģērbies skaisti un saki, ka ej atpūsties.
Principā, ja viņš plānotu ballīti, tad noteikti būs ielūdzis Tavas draudzenes, kuras tad nu arī domās kādus iemeslus kādēļ nevarēs ar Tevi vakarā iet pasvinēt.
Ja nu gadījumā viņš plāno svinības divatā, tad tā arī draudzenēm pasaki, ka pastāv maza iespēja, ka nāksies visu atcelt...nu vismaz manas draudzenes to saprastu, ja izstāstītu visu situāciju.

Es jau domāju, ka par saviem svētkiem jārūpējas galvenokārt pašam, bet dažādās ģimenēs/attiecībās ir dāžādi pieņemts.

čāča, bet jūs viens otram apjautājaties par plāniem un vēlmēm?

protams. Ir reizes,kad man negribas svinēt, tad es neko netaisu. šampi paņemam, pasēžam divatā pie siera kūkas. ir reizes,kad viņš negrib svinēt - es netaisu pārsteiguma ballītes,jo es negribētu,lai man tādas tiktu taisītas.(šogad bija un es biju pārnervozējusies un pārstresojusies), tāpēc vienmēr norunājam ko darīsim,kā darīsim, jo galu galā arī finanses ir vajadzīgas tam visam. Man vispār dzimene ir 30. martā - mēneša beigās, tad nu es vienpersoniski to tāpat nevaru izlemt.

Bet mani vecāki jau vakarā pieteicās atbraukt. Tā kā mājās jābūt. Un tas nozīmē, ka cienasts arī jāgādā...

vai pašam ir jāparūpējas par savu dzimšanas dienu?

es uzskatu,ka pašam,jo tikai tu pats zini vai tu gribi svinēt, vai nē. kā gribi un ko gribi redzēt tajā dienā.

Man virietis parasti neko nedoma - kur gribu, tur varu svinet. Pedejas 3 dzimsanas dienas bija tadas - nekadas. Vinam tas neliekas svarigi.

Man gan patik svineties, planot, aicinat cieminjus un rupeties par galdu, bet to parasti daru vina dzimsanas dienas, ne savas.

Virieshi, manuprat, vispar tadam lietam nepievers lielu uzmanibu.

Bet kurš pirmais iesāk sarunu par dzimšanas dienu? Vai man pašai jāpasaka - hei, man otrdien ir dzimšanas diena, ko darīsim? Vai arī jāgaida, kad viņš uzsāks sarunu par manu dzimšanas dienu?

Dominika, nu mums ir līdzīgi. Viņa dzimšanas dienas ir super noorganizētas, ar cienastu, ciemiņiem, pārsteigumiem. Kamēr manējās ir tādas nekādas... :(

Dominika, man laikam izņēmums :D