Mjā, jums savādāka veida problēmas.
Man ar nu jau vīra vecākiem vispār attiecību tikpat kā nav. Iesākumā dzīvojām pie viņiem - bet ne uz viņu rēķina. Kad plānojām kāzas - visu gribēja darīt vīramāte, izvēlēties auto, ko un kā darīt, nu visu.... Kad gaidīju mazo, tad vēl kaut cik bija ciešami, līdz vīratēvs kāda savā telefonsarunā paziņoja (es biju blakus ar lielu vēderu) - dēls sūdus sataisījis. Tas bija tik zemiski no viņa puses. Kad piedzima meitiņa, tad ātri pārvācāmies uz dzīvokli, lai dzīvotu savu dzīvi, nevis kā viņi grib un uzskata par pareizu...
Arī man tās dažas satikšanās reizes ir kā murgs, bet nu jau esmu pieradusi, uzlieku sev "sienu" apkārt un ir labi, jo vīrene ir reāls enerģijas vampīrs. Saprotu, ka tāpat visu dzīvi būsim saistīti, tāpēc negribu sliktas attiecības, tad nu cenšos cik varu no savas puses....