a man liekas, ka mēs nevaram objektīvi vērtēt savu valsts uzstāšanos, jo, mans subjektīvais - man tā dziesma, ja godīgi, riebjas, bet pirms per kāpšanas uz skatuves nervozēju tā, it kā man pašai tūlīt būtu tur jākāpj, turēju īkšķus, un visu priekšnesumu laiku seju nepameta smaids, tā kā... vēl - repu nekad nav sapratuši un nesapratīs, un tā lēkāšana pa skatuvi bija nulle emocijas, intimitātes... jā, kā var nebūt emocijas tādā priekšnesumā? bet tuvplāns, acu kontakts sniedz daudz lielākas emocijas, nekā lēkāšana un gaismiņas maiņas.