sveikas,šī rīta saruna ar savu otru pusi manī nesa tik vilšanos viņā,iesākām runat par bērnu tēmu,jo viņam bija jauzņemas kārtējie "aukles" pienākumi un jābrauc vākt savu bērnu,un es arī pateicu,k ja es palikšu stāvoklī tad abortu netaisīšu,uz ko atbilde bija:"o forši,starp citu viena puse tik neizvelas vai paturēt vai nē,un visticamāk ka būs tāpat kā pirmam viņa bērnam,bez tēva jāaug"...Bet kā tik mīļais,atbildīgais,saprātīgais cilvēks varēja tā pateikt...:( es viņam pateicu ka negribu viņu tagad vispar redzēt,lai brauc kur vajag,un tā stāvot stenderē viņš nostāvēja klusedams labu laiku un vnk paņēma un aizbrauca..es nezinu,es daru nepareizi,ka tagad asaras birst un ir aizvainojums? ko jus daritu,atbildetu?