Agrāk nēsāju, kad biju spiesta vakaros iet no augstskolas mājās. Bet tieši ap to laiku daži mēdza izlaist suni pastaigāties vienu pašu... Uz ieteikumu tā nedarīt, bija teksts,ka sunīts jau nekož, nekak nevienam nav iekodis utt. Drošības sajūta bija, bet....cik nu liela. Tagad vairs nenēsāju, nav vajadzības. Ja nu kas, tad turu rokā atslēgas, izvēlos kura ir tāda pagarāka un nedaudz ar robainākiem un asākiem galiem.