Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Sāpīte Mātes dienā

 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Sveikas,dāmas!
Pirmkārt - sveiciens visām Māmiņdienā :)
Patiesībā par to jau arī būs šī diskusija - par manu mammu.
Situācija ir tāda,ka no plānotās mierīgās un ģimeniskās pasēdēšanas ir izcēlies milzīgs strīds un nav ne jausmas,ko iesākt tālāk.
Lieta tāda,ka māte man šodien burtiski pateica - "kad tu beidzot izvāksies".
Uz doto brīdi esmu 18 g/v,tūliņ beigšu 12.klasi. Neesmu sliņķe,darbs vasaras periodam (un,cerams,arī pēc tam) ir atrasts,tomēr biju plānojusi vismaz šo vasaru vēl padzīvot mājās,jo ir plāns doties studēt uz UK,kam,protams,ir nepieciešami līdzekļi (ģimene mani studiju procesā neatbalstīs) ,tādēļ biju domājusi vēl vismaz vasarā padzīvot pie mammas,sapelnīt cik varu un tad jau redzēs.

Galvenais jau ir tas,ka nekad neesmu viņai sagādājusi ne problēmas,ne galvassāpes - ballēties nekad nav nācis prātā,no bērnības ieaudzināts godaprāts,turklāt ne reizi neesmu mammai tā riktīgi "uzkārusies kaklā" vai pat ko lūgusi. Skaidroties ar viņu gan laikam nav vērts. Lieta tāda,ka jau kopš bērna kājas nekad neesmu tai bijusi pietiekami laba.

Ja mūzikas skolā dabūju 9,tad allaž sekoja replika "9? Kas,tiešām bija tik grūti "aizvilk" līdz 10?",ja kādu reizi ir sanācis neiznest miskasti u.tml. (dzīves sīkumi,kurus es,turklāt,vienmēr beigu beigās esmu izdarījusi),tad uzreiz lielā bļaušana un frāze "Par ko man ticis tāds drausmīgs bērns!'. Lieki piebilst,ka arī pie tā,ka mamma ir vientuļā māte,tiku vainota es,turklāt visu bērnību esmu atklausījusies - "nu kāpēc es tevi dzemdēju? Būtu vismaz man normāla dzīve bijusi","Tevis dēļ man veselības problēmas" (lai gan tas ir sanācis no manis patiešām neatkarīgu apstākļu rezultātā).

Ko jūs darītu manā situācijā - vai savākt mantiņas un doties prom,vai tomēr mēģināt rast dialogu? Vai varbūt kādai ir kāds mierinošs vārds,ko pateikt? Esmu jau kārtīgi noraudājusies,parunāt šobrīd arī īsti nav ar ko.
Katrā gadījumā,jau iepriekš paldies par uzklausīšanu :)

PS.
Laikam jau pie reizes jāpajautā - vai kādai (vismaz uz vasaras sezonu?) nav brīva istaba,ko izīrēt kārtīgai,jaunai meitenei?
12.05.2013 19:23 |
 
Reitings 1888
Reģ: 15.09.2012
Wow, pilnīgi nespēju iedomāties, ka māte tā var pateikt savam bērnam... skumji.
Nu Tavā vietā es tiešām tad mēģinātu uzsākt patstāvīgu dzīvi un izvāktos, jo, šķiet, ar dialogu šeit vairs neko nepanāksi, ja jau tas velkas kopš bērnības.
Veiksmi!
12.05.2013 19:26 |
 
Reitings 1873
Reģ: 29.01.2009
Izciet vasaru un vācies prom. Pāris reizes gadā redzoties būs labākas attiecības!
12.05.2013 19:27 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Ja mūzikas skolā dabūju 9,tad allaž sekoja replika "9? Kas,tiešām bija tik grūti "aizvilk" līdz 10?",ja kādu reizi ir sanācis neiznest miskasti u.tml. (dzīves sīkumi,kurus es,turklāt,vienmēr beigu beigās esmu izdarījusi),tad uzreiz lielā bļaušana un frāze "Par ko man ticis tāds drausmīgs bērns!'. Lieki piebilst,ka arī pie tā,ka mamma ir vientuļā māte,tiku vainota es,turklāt visu bērnību esmu atklausījusies - "nu kāpēc es tevi dzemdēju? Būtu vismaz man normāla dzīve bijusi","Tevis dēļ man veselības problēmas" (lai gan tas ir sanācis no manis patiešām neatkarīgu apstākļu rezultātā).

Diemžēl šādi vārdi nav nekāds retums.

Ko darīt? Skaties pēc savas finansiālās situācijas. Ja vari to atļauties - ej prom, ja nē, tad studiju laikos brauc prom, bet paliec uz vasaru, tāpat strādāsi un gan jau reti mājās būsi.
12.05.2013 19:29 |
 
Reitings 556
Reģ: 27.09.2012
Manai draudzenei tāpat māte pateica. Par laimi māte pati aizgāja no ģimenes, bet draudzene tāpat uzreiz pēc vidusskolas beigšanas uzsāka patstāvīgu dzīvi citā pilsētā.
12.05.2013 19:32 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Vājprāts! Vai Tu esi mātei teikusi, ka šāda izturēšanās sāp? Man, svešam cilvēkam no malas, acis sāp kaut ko tādu lasīt!
12.05.2013 19:36 |
 
Reitings 1692
Reģ: 16.01.2011
Šausmas, nezinu vai pati varētu dzīvot pie mātes, ja viņa mani uzskatītu par savas dzīves lielāko problēmu.
12.05.2013 19:38 |
 
Reitings 632
Reģ: 19.03.2010
Dažreiz esmu dzirdējusi sāpīgus vārdus no mammas puses, bet tie salīdzinot laikam ir fufels ar Tevis teikto. Nezinu par maksām UK studējot, bet es laikam ietu projām. Bet skaties, ka nav atkal kāds kašķis, kad viņai pasniegsi šādu ziņu.
12.05.2013 19:39 |
 
10 gadi
Reitings 204
Reģ: 27.01.2013
Tiešām, lasot pat sirds iesāpējās. :(
Varbūt Tev ir kāda laba draudzene vai radinieki, kas varētu izmitināt vasarā?
12.05.2013 19:40 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Paldies,meitenes! Protams,esmu ar viņu par to runājusi - kad palika 16,pat paņēmu bibliotēkā grāmatu,kā runāt ar vecākiem konflikta situācijās :D Kad stāstu viņai,kas man uz sirds,parastā atbilde - "jā,jā,vaino tikai mani",pēc viņas domām ir tā,it kā tas viss būtu tikai man galvā,viņa jau mani ne reizes neesot aizvainojusi. Un galu galā - "kamēr tu dzīvo uz mana rēķina,tikmēr runāšu ar tevi,kā gribēšu". Kaut kā visus šos gadus turēju to iekšā,tagad vienkārši sajūta,ka vairs nesaturēšu :(
12.05.2013 19:41 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Drausmigi, turies klau. Vecaki parasti negrib laist bernus prom ne par kam, bet te...
12.05.2013 19:42 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Sarunātu kaut ko ar draudzeni, ja tāda ir, izvāktos, izdzēstu mātes nr. un arividerčī. Censtot laimīgu dzīvi būvēt.
12.05.2013 19:43 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Mana māte savulaik arī mani neskaitāmas reizes dzina prom. Lai gan tas bija itkā audzināšanas nolūkos, bet tikai viņai vien zināms, par ko es biju tā nogrēkojusies, jo būtībā biju kārtīga, laba meitene, līdzīgi kā apraksta autore.
Lai nu kā, ieteiktu tev pieturēties pie sava sākotnējā plāna. Ar varu taču viņa tevi nedzen prom, čemodānus tavus nekrāmē un durvju atslēgu nemaina tev nezinot? Nu lai tik turpina dzesēt savu muti, bet tu klusu turpini realizēt savus plānus. Nav jēgas tagad kaut ko sasteigt. Norij rūgtumu! Nedaudz pacieties un drīz jau varēsi darīt un dzīvot kā vien vēlies!
12.05.2013 19:44 |
 
Reitings 794
Reģ: 13.09.2012
Vai tiesaam taadas arii ir......mana mamma vnm mani ir zeelojusi un mierinaajusi nemaacijos uz 10 un ne uz 9..vnm priecaajaas kaut vai par to,ka esmu uz 5 nolikusi...
Lasot so rakstu aizdomaajos,ka mana mamma saliidzinosi ir zelts
12.05.2013 19:44 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
PinkPanda, diemžēl nav pilnīgi neviena. Tēvs,kā jau Latvijā pieņemts,ir dzērājs,citu radu,diemžēl,nav. Ar draudzenēm arī tā pašvaki,esmu mainījusi skolas 3x,ir bijušas draudzenes,bet patiesu sirdsdraugu nekad nav bijis :( Parasti tāpēc,ka vienmēr bija jāiet/jāmācās mūzikas skolai,ballītēm/pasēdēšanām nav bijis laika. Kad pabeidzu m/sk,tad jau vairs īsti neviens savā barā nepieņēma.
12.05.2013 19:45 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Tieši tādas situācijas dēļ aizgāju no vecāku mājām jau 11 gadu vecumā. Ka nav vecāku, tad nav. Protams, pati nestrādāju, bet mācījos, vismaz nebija mūžīgie pārmetumi vairs jāklausās.
12.05.2013 19:47 |
 
Reitings 306
Reģ: 02.06.2012
Mana māte vienmēr bijusi asa, esmu dzirdējusi no viņas, ka viņa gribēja taisīt abortu, ka mani negribēja, bet tētis neļāva un tā tālāk, redz man ir divas māsas, kas ir 13 un 12 gadu vecākas un es sanācu kā vēlais bērns.
Taču tas viss bija tikai reizēs, kad viņa iedzēra. Tagad, kad mans tētis nomira ( vienmēr esmu bijusi tēva meitiņa, kas tika lutināta un viss labākās attiecības bija ar tēti), mamma kļuva par nopietnu alkoholiķi, tad nu jau no 10. klases muku uz Rīgu mācīties tur, dzīvot pie māsām, bet visu laiku atnācu atpakaļ. Mamma mani liela un tā visiem stāsta, ka esmu visgudrākā, vislabākās atzīmes, pat ja ir sešinieki. :D Bet nu galvenā doma man, ka izvākties ir tik labi, nauda gan aiziet, bet tas ir tā vērts, sākoties 12. klasei gan aizgāju prom un īrēju dzīvokli ar draudzeni, sāku patstāvīgu dzīvi kopš nomira tētis un man patīk kāda esmu kļuvusi.
Vispār esmu ievērojusi, ka bērni, kam gadās uzaugt šādi pavisam citādi skatās uz lietām.
12.05.2013 19:48 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Neons,paldies,ka padalījies arī ar savu pieredzi. Čemodānus jau viņa man nekrāmē,tomēr asus vārdus dzirdu visu laiku. Manuprāt,tas pat nav audzinošos nolūkos,vienkārši grib tikt no manis vaļā un miers.
12.05.2013 19:48 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Man viena draudzene iekrāja naudu, aizbrauca uz ārzemēm, dzīvoklīti īrē ar paziņām, strādā, mācās.
12.05.2013 19:49 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
marchixa,galvenais jau tas,ka to paziņu īpaši nav. Tas laikam tas sliktākais. Ja būtu radi/kāds,pie kāpalikt vai paziņas,tad jau aizietu un viss. Citreiz sevi mierinu,ka zinu,ka kaut kā jau tikšu tam pāri,bet citreiz atkal liekas - viss,vairāk nespēju.
12.05.2013 19:51 |
 
10 gadi
Reitings 204
Reģ: 27.01.2013
Tādā gadījumā varbūt ir vērts meklēt jau vasaras darbu UK. Zinu, ka ir kaut kādas aģentūras, kas piedāvā jauniešiem darbu visādos atrakciju parkos un citās izklaides vietās ar izmitināšanas iespējām. Slodze, protams, ir liela, bet nebūs laika tērēties, līdz ar to iespējams izdosies iekrāt patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Nemācēšu gan pateikt kā atrast tās aģentūras, varbūt kāda cita cosmo meitene zina.
Jebkurā gadījumā, izturību un veiksmi Tev!
12.05.2013 19:52 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits