Vēlreiz atkārtošos ar savu politisko viedokli.
Es uzskatu, ka attiecības starp latviešiem un krieviem ir kā.. sūds. Kā liels, vecs suņa sūds ceļa vidū. Kamēr to neviens nekustina, tas nesmird. Bet, līdzko kāds to sāk kustināt, tā rodas smaka. Un smird BRIESMĪGI.
Mēs jau protams, varam izlikties, ka tā sūda tur nav, bet vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies šo sūdu pabikstīt. Ne tikai cilvēki, bet pat lielākā valsts pasaulē, kurai nekad nav gana un, kura atrodas turpat- 300 km attālumā.
īpaši šo sūdu smaku var just piemēram, kad tuvojas 16. marts un 9. maijs.
Tie cilvēki, kas svin 9. maiju ir tie paši cilvēki, kas jaunajā gadā klausās nevis Latvijas svētku uzrunu, bet skatās TV tiešraidi no Maskavas. Tie ir tie paši cilvēki, kuri jūtas piederīgi Krievijai, nevis Latvijai. Tie ir tie paši cilvēki, kas balsoja par 2 valodām šajā valstī, kurā viņi ir nodzīvojuši visu savu dzīvi. Un, galu galā- tie ir tie paši cilvēki, kas, dzīvojot šajā valstī, nemaz nemāk šīs valsts valodu.
Es uzskatu, ka vienīgais veids, kā atbrīvoties no smirdoņas vairākas reizes gadā- ir to sūdu aizvākt. PROM. PAVISAM.
Tāpēc es uzskatu, ka Uzvaras piemineklis ir jāaizvāc, jo tādam nav vietas brīvā Latvijā.