Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā izkļūt no apburtā loka?

 
Reitings 55
Reģ: 10.02.2013
Sveikas!
Tā nu ir sanācis, ka jau 3. gadu pēc kārtas pavasaris man atnāk ne visai priecīgs, jo dzīvē atkal kaut kas ir nogājis greizi. Tiešām liekas, ka mana dzīve pēdējo reizi bija normāli sakārtota pirms 3 gadiem, kad pabeidzu vidusskolu un likās, ka visa dzīve priekšā un nu tik būs. Saprotu, ka pieaugušo dzīvē jāsāk aizmirst par vidusskolas bezbēdību, bet nu jau šos 3 gadus es netieku ārā no melnās strīpas. Viss sākās ar lielām cerībām un prieku, kad pārvācos uz Rīgu un uzsāku mācības augstskolā un biju pārlaimīga, jo biju tikusi savā iecerētajā programmā. Taču drīz vien man sākās pamatīgas veselības problēmas - šeit jau pieminētā veģetatīvā distonija. Cietu no briesmīgām panikas lēkmēm, nomāktības, motivācijas nekādas. Apmeklēju ārstu, bet veseļošanās nesanāca tik ātra kā cerēts. Protams, tas nekādi nenāca par labu mācību procesam. Ļoti ilgi turēju visas savas sliktās emocijas sevī, jo esmu vienkārši tāds cilvēks, līdz vienā brīdī eksplodēju un sanāca pamatīgs kašķis ar labāko draudzeni (ar kuru nekad praktiski nebijām strīdējušās) par pilnīgu stulbumu, jo vienkārši mans trauks bija pilns līdz maliņām. Lieki teikt, ka tas bija manas dzīves zemākais punkts un viss tas gads kopumā bija vienas lielas šausmas, kuras atceros nelabprāt. Ar visu to vairs nesapratu vai izvēlētās mācības ir tas, ko vēlos un līdz šim brīdim to vēl nesaprotu, jo toreiz biju tik nomākta un man nekas nepatika, ka tagad liekas, ka vienkārši iestrādājušās negatīvas emocijas par visu, kas saistīts ar to laiku. Mācības pametu. Arī nākamais gads aizskrēja kā pa kalniem un lejām, cīnoties ar savu veselību lielākoties. Šoruden likās, ka sākšu jaunu dzīvi jaunā skolā, bet atkal mani piemeklēja dažādas neveiksmes, kuras bija manis pašas rīcību rezultāts un, godīgi sakot, man vienkārši nolaidās rokas.
Tagad, kad beidzot it kā esmu tikusi galā ar savām veselības problēmām, man gribas sakārtot savu dzīvi. Bet vispār nesaprotu ar ko sākt, jo vēl aizvien esmu kaut kādā bezdibenī. Man ir pilnīga identitātes krīze un nav īsti sajēgas ko sagaidu no nākotnes un kas gribu būt. Ar visiem šiem nervainajiem gadiem, liekas, ka esmu palaidusies raksturā un kļuvusi daudz neuzņēmīgāka un neatbildīgāka, jo iepriekš visu norakstīju uz to, ka jūtos slikti. Arī privātā dzīve nekāda, jo tagad sāk atkārtoties vecs scenārijs (jau iepriekš identiska situācija ar citu puisi), kad labs draugs ir manī iemīlējies un es īsti nesaprotu ko iesākt ar šo situāciju, jo, kā jau pašas noprotat, man vispār nevajadzētu nemaz par attiecībām domāt, jo sevi jāsakārto.
Tāpēc tagad esmu kaut kāda iesākuma meklējumos. Apsvēru domu, ka jāmeklē jauna dzīves vieta, jo, ievācoties šeit, arī sākās visas manas problēmas un tik daudz negatīvu emociju saistās ar šo vietu. Turklāt, man jau no paša sākuma ļoti nepatika mana guļamistaba - tumšas sienas, saule iespīd ļoti maz.
Esmu pat apsvērusi aiziet pie zīlnieces, kaut gan vienmēr esmu bijusi skeptiska pret šādām lietām. Un saka jau, ka vāji cilvēki tikai uz ko tādu pavelkas, bet, godīgi sakot, šobrīd tāda arī jūtos.
Varbūt grūti saprast no mana vervelējum, jo neatklāju visas savas likstas pilnībā, bet nu aptuveni ir skaidrs -iet sūdīgi. Tāpēc, lūdzu, droši virtuāli iepļaukājiet mani vai kā citādi sapuriniet, lai sāku rīkoties. Es vēl aizvien dzīvoju cerībā, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek un viss šis mani novedīs pie kaut kā labāka.
10.05.2013 13:02 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Man ir nedaudz liidziiga situaacija. Ziilniekus neiesaku, ja nu vieniigi tam pati ljoti tici - tad ar savu domu speeku tev paliidzees vinju metodes, tachu objektiivi raugoties tas ir sviests. Labaak tad parunaajies ar psihologu vai citu speciaalistu. Bet nu - nekas nemainiisies liidz pati to par 100% nesagribeesi. Daudzi cilveeki, lai gan saka, ka veelas kaut ko mainiit savaa dziivee, patiesiibaa to nemaz neveelas, jo vinji kaut kaadaa zinjaa (pashi to neapzinaadamies, iespeejams) guust no taa baudu.
10.05.2013 13:10 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Visas likstas vien tavā galvā. Jo tev ir bijusi iespēja studēt augstskolā, nav bijis jāuztraucas kur ņemt naudu, kā visu sakārtot, arī ar dzīvesvietu un darbu problēmas nav, jo neko šeit tādu neminēji. Tad es neredzu tavai kaitei iemeslu.
Šī slimība laikam piemīt tiem, kam visa gana, un nav ne invalīds, ne slimo ar atpalicību, izdomā tikai kaut ko. Es tai VD neticu, esmu dzīvē daudz skumusi, neesmu laimīgākais cilvēks, taču tik daudz saprotu, ka nevajag jau dēļ tā grimt galējībā, jo tas neko neatrisinās, turklāt zinu cilvēkus, kam situācija dzīvē dramatiska, bet neslimo ne ar ko tādu, bet cīnās.
10.05.2013 13:12 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Gurri, :D jaa.. Un man likaas, ka taada atpaliciiba ir jau pagaatnee, jo sen jau nebiju neko taadu dzirdeejusi.
10.05.2013 13:14 |
 
Reitings 459
Reģ: 02.11.2011
Šī slimība laikam piemīt tiem, kam visa gana, un nav ne invalīds, ne slimo ar atpalicību, izdomā tikai kaut ko. Es tai VD neticu, esmu dzīvē daudz skumusi, neesmu laimīgākais cilvēks, taču tik daudz saprotu, ka nevajag jau dēļ tā grimt galējībā, jo tas neko neatrisinās, turklāt zinu cilvēkus, kam situācija dzīvē dramatiska, bet neslimo ne ar ko tādu, bet cīnās.


Tieši manas domas!
10.05.2013 13:17 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
Piekritīšu Gurri un Aria, tas viss ir galvā.
Man pat šķiet, ka tā tāda modes lieta agrāk visiem bija depresija bet tagad VD, bet iespējams, ka es kļūdos, mans mērķis nav kādu aizskart ;)
10.05.2013 13:25 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
"Wherever you go, you take yourself with you." (Neil Gaiman)


Pilsētas nomainīšana nelīdzēs. Tici man, es esmu pat mēģinājusi nomainīt valsti. Jā, kādu īsu brīdi jaunā vide itkā dod jaunu sparu, bet ātri vien tu kļūsti tāda pati, kā biji, ar visām tām pašām sajūtām, kā agrāk.

Es personīgi VD ticu, zinu, kā tā var izcūkot tavu agrāko pozitīvo personību un atstāt aiz sevis bezrakstura, neizlēmīgu, negatīvu un nepārliecinātu vraku, bet tā ir tava dzīve, un, ja tu tā negribi dzīvot, piestrādā pie tā, lai sakārtotu savu galvu. Kā - tas katram ir savs. Sāc darīt jaunas lietas tepat, sāc skalot sev smadzenes jau šodien, apmeklē ārstu, ēd vitamīnus, sporto, un centies dzīvot savādāk.
10.05.2013 13:28 |
 
Reitings 55
Reģ: 10.02.2013
Gurri, jā, zināmā mērā varu tev piekrist. Nav man tādas problēmas bijušas. Nemaz nevari iedomāties, cik daudz esmu sevi šaustījusi par to, ka it kā viss ir kārtībā un pat labi, bet tomēr tik slikti. Taču viens man ir skaidrs, tie, kam nekad nav īsta panikas lēkme bijusi (kad apkārt viss grīļojas, sirds sitās un ir tik lieeeelas bailes pilnīgi ne par ko), tie arī nekad īsti to nesapratīs. Tas ir tāpat kā es nesaprotu un nezinu kā tas ir, kad ir sirdstrieka vai kā sāp, kad ir nierakmeņi, jo neesmu to piedzīvojusi. Bet es arī nevienu nenosodu, jo agrāk pati tā noteikti būtu domājusi. Cilvēka prāts ir neizdibināms un nav tik viegli sev pateikt, ka viss, pietiek.
10.05.2013 13:29 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Skaidrs, ka viss ir galvaa, bet juus tieshaam domaajat, ka ar galvu saistiitaas probleemas jeb emocionaalo staavokli, kas pie kam paariet arii uz fizisko staavokli, nevar buut slimiibas? Ja taa, tad shii juusu domaashana tieshaam nav visai muusdieniiga.

P.S. - man nav shii diagnoze, taa kaa nemetos sevi aizstaaveet.
10.05.2013 13:30 |
 
Reitings 424
Reģ: 29.06.2012
jo vēl aizvien esmu kaut kādā bezdibenī


Man šķiet,kamēr no šīs sajūtas netiek vaļā, nekas tā īsti atrisināts netiks. Vismaz man nu nekādi nesanāk, kā pārliecība par to, ka dzīve viena sūda būšana bija, tā arī vēl joprojām ir.

Ā, man mamma bija zīlnieces, arī kaut ko bija jautājusi par to kādēļ pametu skolu, bet atbilde bija, ka pareizi darīju, tur man nav ko darīt u.t.t. Nezinu, es tādām lietām neticu, labākajā gadījumā raugos ar milzīgu skepsi. Kaut gan varbūt mierinājumam var aiziet, gan jau Tevi arī paslavēs :)

Katrā ziņā - veiksmi!
10.05.2013 13:32 |
 
Reitings 112
Reģ: 15.10.2011
Manuprāt, veģetat. distonija ir slimība, ko izraisa pamatīgais informācijas, emociju un sajūtu plašums mūsdienās - visur ir informācija, visi no Tevis kaut ko grib, kari, nemieri, krīzes, sāpes, mīlestība, naids, ja to visu glabā sevī, neizrunā, tad Cilvēkam vienā brīdī smadzenēs notiek īssavienojums, kā rezultātā panika, bailes. Katra cilvēka ,,katliņš" ir ar savu mēru.

Raksta autorei pa vasaru ieteiktu strādāt brīvprātīgo darbu kādā patversmē - dzīvnieku/ cilvēku/pansionātā, iet uz turieni katru dienu - no 1dienas līdz 5dienai, strādāt, palīdzēt, runāties, mācīties no jauna sajust un filtrēt emocijas. Aizmirsti par zīlniecēm (tumsonība), jo lai tiktu ārā, ir jādod labais apkārt un neviens to nedarīs, kā Tu. Kad palīdzēsi, nemanot sakārtosies arī tavas domas, gars, dvēsele, pie reizes audzināsi raksturu un pacietību - īpaši ar darbā ar veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, izdomāsi, ko darīt tālāk rudenī. Un kas to lai zina - radīsies jauni kontakti, domas un viss būs o.k.! :)
10.05.2013 13:34 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
Jā, "viss ir galvā", bet cik neizglītotam jābūt, lai nesaprastu, ka tās lietas nav mazāk svarīgas tikai tāpēc, ka nav "redzamas ar aci"?
Man rados ir cilvēks, kas visu mūžu slimo ar depresiju, nu ir tā ļoooti nopietna slimība! Un nevis tikai iedomas.

Autorei - vēlu izturību... Ja jūti, ka pati saviem spēkiem netiec galā, tad labāk aizej pie psihologa, kā ieteica Pievakare.
10.05.2013 13:35 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Šī slimība laikam piemīt tiem, kam visa gana, un nav ne invalīds, ne slimo ar atpalicību, izdomā tikai kaut ko. Es tai VD neticu, esmu dzīvē daudz skumusi, neesmu laimīgākais cilvēks, taču tik daudz saprotu, ka nevajag jau dēļ tā grimt galējībā, jo tas neko neatrisinās, turklāt zinu cilvēkus, kam situācija dzīvē dramatiska, bet neslimo ne ar ko tādu, bet cīnās.
kļūdies, tāda nervu kaite existē, painteresējies sīkāk. Tā neizpaužas tikai kā vienkāršs stresiņš šur un tur. Man bija periods kad mani pēkšņi piemeklēja pamatīgs stress, sākumā nekas, tiku jau galā, bet vienu nakti pamodos no tā, ka sirds ritms galīgā p***ā, ik pēc 4, 5 sitiem pārlec. Nākamajā diena skrēju pie doka jo sirds joprojām neuzvedās tā kā tai jāuzvedas. Uztaisīja kadriogrammu un kad doks ieraudzīja kas tajā rādās, mani momentā aizrāva ar ātrajiem uz lielo slimnīcu, ārsts baidījas, ka mani nepiemklē sirds trieka. Slimnīcā pieredzējis kardiologs veica ilgu kardiogrammu un vēl šādus tādus izmeklējumus, un diagnoze Veģetatīvā distonija. Tas nav tikai nosaukums plikam stresiņam, tā ir nervu sistēmas darbības novirze no normām kas ietekmē visu ķermeni. Nu jau vairs no šīs kaites ikdienā neciešu (atrisināju stresa izraisītāju), taču atliek man kaut nedaudz satraukties un mana sirds atkal sāk pārlekt kamēr nomierinos. Lūk sekas. Un jo ilgāk cilvēks cieš no VD jo sekas paliek reāli fiziski manāmas.
Tā kā nevajag runār par to ko tev nav sajēgas.
10.05.2013 13:39 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
Cilvēkiem, kas "neticot" veģetatīvai distonijai, depresijai utt. - tad jūs neticat arī fiziskajiem rādītājiem, kas šo slimību laikā cilvēkiem mainās (un ko var noteikt???)
10.05.2013 13:40 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
P.s. esmu fiziski vesela., sirds man arī vesela.
10.05.2013 13:41 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Nemaz nevari iedomāties, cik daudz esmu sevi šaustījusi par to, ka it kā viss ir kārtībā un pat labi, bet tomēr tik slikti.


Man palīdzēja savest kārtībā hormonus. Lai cik smieklīgi nebūtu, izrādās, ka normāls hormonu līdzsvars to beziemesla "slikti" likvidē, dzīve rādas rožainākās krāsās, un var sākt apkarot visas "slikti" atstātās sekas.
10.05.2013 13:41 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
ja godigi-es neredzu seit problemu! vismaz tadas, lai tu pamestu macibas(nema necieni savu laiku, tomer gaji uz studijam, macijies kadu laiku???)! un ta vegetativa distonija man skiet ka tada modes slimiba, kuru cilveki ienem galva un nu tik bus! varu deret, ka nemaz nopietnus arstus neapmekleji, bet tikai sedeji majas cetras sienas un juties slikti!

es uzskatu-ja esi slims, tad izarstejies un miers, nevis mullajies uz rinki!

tev ieteiktu aiziet pie kada specialista, jo skiet, ka pati safantaze kadas problemas!

pietam nemedz but tadi apstakli, kad nekas slikts nenotiek!
10.05.2013 13:41 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
atpalicība nav nekādā pagātnē. tā ir gana smaga slimība. varbūt, ja es redzētu cilvēku, kurš slimo ar VD, tad tam ticētu. nezinu, man arī reizēm ir nelielas panikas lēkmes, ko drīzāk vajadzētu dēvēt par nepamatotu satraukumu, kurš uzrodas ne no kā, bet pāriet. bet, manuprāt, tā ir visiem, kad ir kādā brīdī kāds stāvoklis, kad tu jūties ne tā.
cik esmu dzir'dejusi, tad VD nemaz tā nevarot izārstēt. bet nu labi, es neesmu ārstas un tomēr nevaru spriest par cilvēka garīgo stāvokli.
vnk ar kko sāc. ja tev nav finansiāla rakstura problēmas, tad vari sākt iziet kādus kursus. pasēdi kādu nedēļu mājās, izpēti internetu un padomā, kas tevi varētu saistīt. vidi varbūt vajadzētu nomainīt, jo nevajag dzīvot tur, kur tev nepatīk. ja negribi uzreiz mācīties ko nopietnu, tad sameklē vismaz sev darbu, lai nesēdētu mājās un nekļūtu par mēbeli. tāda tu savādāk nebūsi vairāk arī vajadzīga nevienam puisim. draugs ir laba lieta, bet tikai tad, ja tev pret viņu tiešām ir jūtas. varbūt viņš ir tas, ar kuru tu atgūsi dzīvesprieku, jo tomēr mīlestība to sniedz daudz vairāk par jebko citu.
10.05.2013 13:42 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Autorei iesaku apmeklēt kādu speciālistu jo šāds ilgstoš stāvoklis bojā tavu mentālo veselību.
10.05.2013 13:44 |
 
Reitings 1376
Reģ: 22.09.2009
Man ari šķiet , ka šī kaite ir cilvēkiem kuriem viss ir un nav ko darīt. Ja, tev visu laiku ir jādomā kur nopelnit naudu , kā pabeigt kursa darbus plus vēl atrast laiku, draugiem un ģimenei, tad nav laika slimot ar šādām kaitēm.
10.05.2013 13:44 |
 
Reitings 833
Reģ: 10.03.2013
Mazāk vajag pie interneta sēdēt un lasīt par visām slimībām.
Ja es lasītu, kādas pazīmes piemīt dažādām slimībām, man sen jau vajadzētu būt mirušai vai smagi ārstēties.
Mazāk vajag galvu piesārņot ar visādām muļķībām.

Nezini, ko gribi dzīvē darīt? Atrodi nodarbošanos, aizbrauc brīvprātīgajā darbā uz Āfriku, paskaties, kā cilvēki tur dzīvo un tur tev visas kaites kā ar roku noņems.
10.05.2013 13:46 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!