Mētelīšu virinātāji

Nazic,
jo vinji baidaas no Tevis :D zin,ka uzmetisies virsuu un izmilesi :D :D :D

Man bija 18 gadi, kad gāju gar Arkādija parku uz tramvaja pieturu. Pretī nāca tāds zolīda izskata vīrietis un pēkšņi viņš man saka: "Atvainojiet, vai jūs nepateiktu cik ir pulkstenis?" Es neko neojauzdama, meklēju somā mobilo, lai izpalīdzētu cilvēkam :D Kamēr meklēju, izdzirdu: "Meitenīt, vai jūs lūdzu nebūtu tiik laipna un nepaskatītos uz manu mazo draudziņu? " Sākumā nesapratu, uzmetu viņam skatienu un jā...stāv savu čibriku izbāzis. Es jau neko, paskatījos izbolītām acīm un tesos uz pieturu :D Bet kungs izskatījās tiešām zolīds,uzvalkā, baltā kreklā, ja vēl iedomājas, ka tāds aiziet uz biroju un ir šefs kādam :D :D

Bieži esmu viņus redzējusi. Parasti jūrmalā trāpās. Bet ir bijis arī trakāk. Agrāk skolā pēc stundām bija jāpaliek un jāiztīra klase, kura katrai klasei bija iedalīta (saprotami uzrakstīju :-D). Un mums bija skolas pašā tālākajā stūrī. Nezinu kā viņš bija ticis iekšā skolā, bet ievilkās mums klasē, kad ar klasesbiedreni tīrījām tur. Sākumā pajautāja kas šī par klasi un tad atvēra savas bikses un sāka dročīt. Es sāku kliegt, bet mana draudzene apstūlba un nevienu skaņu nevarēja dabūt pār lūpām. Tas bija nenormāls šoks. Pēc tam visu pametām un laidāmies prom. Knapi durvis aizslēdzu, tā rokas trīcēja. Interesanti, ka blakus kabinetā notika stunda vai kas tāds, bet neviens pat neatnāca paskatīties kas notiek. Laikam jau slimais kaifu noķēra. Tagad gan smiekli nāk, bet tad gan ne.
Arī ir bijis, ka autobusā blakus apsēžas. Jutu tik, kakkas smird. Paskatos a tur spīd brūnas olas. Kuras viņš apķēris ar plaukstām.
Pagājušo gad vienu vakaru nākot no darba, jauns čalis, kad jau bijām uz ietves viens otram kādu metru attālumā apstājās un sāka dročīt. Es ievilkusi elpu pagāju garām. neviena cilvēka uz ielas nebija. Tanī brīdī vēl runāju ar draudzeni pa mobilo, pat aizmirsu ko gribēju viņai teikt :-D

Nav tādas pieredzes. Pieļauju iespēju, ka kāds ir plivinājies manā priekšā, bet es cilvēkiem uzmanību parasti nepievēršu.

Laikam arī mans variants, jo dzīvoju viņu iecienītos Rīgas rajonos :D

Jā, divas reizes ir sanācis, sajūtas nav tās patīkamākās, kaut arī neesmu jaunava.
Vienam bija baltas mežģīņu apakšbikses, atcerēšos kamēr miršu to skatu.

Noteikti, ka tas ir neaizmirstami. Sasmējos :-D :-D :-D

ir gadījies pāris reizes. Bērnībā, kad gāju uz meža kalnu slidināties ar ragavām, tad tādu sastapu, muku ātrāk prom, un vēl reize ko atceros trolejbusā, bij kādi 12 gadi, sēdēju ar draudzenēm aizmugurējā sēdeklī, un nevarējām tikt prom no viņa, jo viņš bij bloķējis ceļu, pārējie arī tēloja, ka neredz, bija vien skaļi jānobļaujās, un tad viņš beidzot izkāpa ārā. "Viņiem" jau patīk, ja skatās, tāpēc nav jāskatās. :D

Man arī bija pieredze, kad biju maza, un draudzenei nesen sab. transportā bija.

"Atvainojiet, vai jūs nepateiktu cik ir pulkstenis?" Es neko nenojauzdama, meklēju somā mobilo, lai izpalīdzētu cilvēkam

Man bija tāpat pirms kāda gada. Bija jau vēls un tāda krēslaina tumsiņa. Pārdaugavā gāju uz treniņu, gāju pāri tam tiltiņam, kur uz tilta tieši 10.tramvaja pietura Viesītes iela (ja nemaldos). Un tur viens vīrietis ļoti pieklājīga izskata, mētelī, bet tā pa pusei uz riteņa tā kā sēdēja. Pieklājīgi un patīkamā balsī paprasīja, cik pulkstenis. Es ar pusnoliektu galvu meklēju somā mobilo, meklēju, meklēju, dzirdu, ka viņš tā kā ieklepojas ik pa laikam (tā kā lai pievērstu uzmanību man), un tad es paceļu acis un pamanu kaut ko zaļganu :D Sēž pa pusei uz sava velosipēda, mētelis jau vaļā un darbojas ap saviem dārgumiem, kas tajā pustumsā spīdēja fluorescenti zaļā tonī. Nopietni????? Viņš ar kaut ko fluorescējošu laikam sevi tur bija apstrādājis, lai tumsiņā labāk spīd un stāv. :D Fuuiiii, šīs diskusijas dēļ man tagad tas skats atkal atausa atmiņā. fuuuiii. :D

Mamma man teica, ka bērnībā pie Smerļa meža bieži bija sastopami mētelīšu virinātāji, viņa neko, nepievērsa uzmanību un viss :D

oo jā! :D
esmu vairāk reizes redzējusi arī ejot uz jūru bulduros!
vispār tajā rajonā vairāk reizes esmu redzējusi, izmisusi jau līdz nāvei biju, bija vēl tikai kādi 13 gadi!
pirms paris gadiem arī ar draudzenēm bijām jūrā, skatamies, tur kāpas viens nāak mums nopakaļ un dročī, takā biju dzirdējusi, ka tādos gadījumos jāskatās uz viņu un jāsmejās , tad tā arī darījām , rezultātā vīrietis sakautrējās , iebāza savu mantu biksēs un pilnīgi aizskrēja projām! :D