Sirds sāpes - kā rast mieru sevī?

man palīdz tikai tas, ka es viņu ne satieku, ne runāju, ne sarakstos. vienīgās zāles šim ir - laiks.

laiks, laiks, laiks, nopērc labu vīnu, uzaicini draudzenes ciemos un pasēžat parunājat, aizmirsīsi uz brīdi un paliks labāk

kā arī man ļoti palīdz tas, ka es to visu sāpi izstāstu kādam. visu, visu. liekas, ka nokrīt nedaudz tas smagums.

jūs izšķirāties?nesatiekaties vai tomēr tiekaties?

manuprāt, galvenais ir gribēt aizmirst. tas sevī ietver nekādu cerību, ka kādreiz būsiet kopā, nekādu iešanu uz vietām, kur varētu būt viņš, nekādu telefona pārbaudīšanu ik pa brītiņam, sevis žēlošanas u.c. taml. pats galvenais - centies nedomāt par viņu! jā, zinu, ka tas nav reāli, bet man palīdzēja. es sapratu, ka negribu tā dzīvot un darīju visu iespējamo, lai aizmirstu. katru reizi, kad iedomājos par viņu, uzreiz maksimāli centos novirzīt savas domas. neslīgu atmiņās, nedomāju par to, cik ļoti viņu mīlu utt., tici vai nē, bet tas patiešām darbojas. protams, līdz tam ir jānonāk (izraudies), un pats sāpīgākais visā tajā - apziņa, ka tas patiešām ir viss. kad to esi apzinājusies - dzīvo, visu pārējo tavā vietā izdarīs laiks. :) esi stipra! būs labi.

izklausas pec totalas pasiznicinasanās un kāda mazohisma pret sevi!
iemili sevi, tad citi tevi miles, jo nevienam navvajadzigi cilveki-kajslauki!

cik ilgi jau esat šķīrušies? laiks, tikai laiks... Es mokos jau mēnešiem, bija kļuvis labāk, bet tikko viņš atkal padeva ziņu. Es nemīlu viņu, es drīzāk ienīstu par to, ka viņš lika sevī iemīlēties, bet tagad liek aizmirst... Es raudu katru dienu, bet ar draudzenēm to nespēju izrunāt, pārāk dziļi un personiski tas ir. Nevēlos dalīties ne ar vienu ne savā šajā laimē, ne šajā savā bēdā. Tikai ceru, ka drīz pienāks laiks, kad neatcerēšos par viņu, jo pašlaik nevaru ne strādāt, ne ēst, ne gulēt. Zinu, ka tikšu pāri, esmu stipra, un Tu arī tāda esi :)

Ir tā bijis.

pēc manis rakstītā grūti noteikti saprast.vakar atvadijos no drauga.šīs sajūtas ar mani bija veselu gadu,jo gadu cīnījāmies un biju līdzās.bija tik grūti un tagad viņa nav,nav vispār.

mēs zinājām,ka tas notiks.Bet es neticu,vel tagad neticu.ir grūti izteikties. gribēju tikai kādam pastāstīt kā jutos.šeit ir nepazīstami cilvēki,savējiem nevarēju.

Tādos brīžos ir tāda stulba sajūta ka nezini ko teikt, un tai pat laikā saproti, ka lai arī ko teiktu, tie ir tikai vārdi un vieglāk nepaliks... smagi.. jūtu līdzi...

Kad izšķīros ar ex tā bija, bet pagāja laiks un manu sirdi man pašai nemanot sadziedēja tagadējais vīrietis ar kuru esam kopā jau 7 gadus.

Un varbūt ne visām pieņemami, bet man līdzēja saruna ar mammu, sākumā neveikli, bet zini, tajā brīdi es sapratu, ka mamma ir labākā sirdsdraudzene kāda man jebkad būs.

Klausies mūziku, tā skaļāk. Īsti nesapratu, kas tur notika, bet te ir pāris universāli gabali pa tēmu.

http://www.youtube.com/watch?v=N6O2ncUKvlg
http://www.youtube.com/watch?v=8SbUC-UaAxE
http://www.youtube.com/watch?v=PMD1k16baVE
http://www.youtube.com/watch?v=5anLPw0Efmo

īsti nevar saprast, vai viņš nomira?? ko cīnījāties gadu, ar viņa veselības problēmām?

varbūt es nepareizi sapratu..

Puisis ir miris, cik noprotu.
Esi stipra, tas ir viss, ko vau novēlēt

kā jus izzīdāt to, ka miris. Cik noprotu attiecības ir viltas garumā kaut abi saprot, nāktones kopīgas nav un nu beidzot izšķīrušies.

Aij, sapratu, ka nomiris puisis, man pat asaras acīs sariesās, skumji :(

Ai, man arī bijis ir tā, ka abi zinājām, ka šķirsimies, ka tas ir tikai laika jautājums. Biju jau tam gatava visu to laiku, bet vienalga, kad pa īstam izšķīrāmies, sāpēja nenormāli. Un ilgi. Neko jaunu nepateikšu, bet noteikti vislabākās zāles - laiks. Bet viss ir jāizraud, jāizrunā ar kādu, nu lai nesēž tā sāpe iekšā.

varbūt autore no sākuma var pateikt, kas starp jums īsti notika? jūs vnk izšķīrāties vai viņš vairāk nav dzīvs, jo tu runā tā it kā viņš būtu miris.
jebkurā gadījumā - tev ir jādzīvo tālāk. tas arī ir visa atrisinājums.