Jaunās māmiņas

Sanita, ko tad tādām kā Tava draudzene darīt - sterilizēt sevi gados 16, ja nav mātišķas jūtas pret neesošu bērnu un nekad nedzemdēt? Domā, ka esi labāks cilvēks, jo ļoti mīli bērnus?! Ne s*da tā nav. Ja gribi rādīt, kāda pareizā un labā esi - atbalsti draudzeni, nevis aprunā viņu aiz muguras portālos.

Sanita, ko tad tādām kā Tava draudzene darīt - sterilizēt sevi gados 16, ja nav mātišķas jūtas pret neesošu bērnu un nekad nedzemdēt? Domā, ka esi labāks cilvēks, jo ļoti mīli bērnus?! Ne s*da tā nav. Ja gribi rādīt, kāda pareizā un labā esi - atbalsti draudzeni, nevis aprunā viņu aiz muguras portālos.

+++

Ja cilvēkam kkas galvā ir, tad arī viņš būs labs vecāks savam bērnam gan 18, gan 30 gados.

Nedomāju, ka sākot no 24 cilvēkā kkas baigi mainās un viņa parādās kkāds vecāka gēns. Tad tas jau drīzāk ir sievietēm trīsdesmitgadniecēm +, kad sāk tikšķēt tā saucamais "bioloģiskais pulkstenis"

Pašai man piedzima mēnesi pēc manas 20.dzimšanas dienas un nebūtu bijuši arī nekādi iebildumi, ja vēl ātrāk tas būtu noticis.

maz mazais piedzima 24 gados,uzskatu sevi par jaunu mammu..un bernins bija planots un loti gaidits.
ari uzskatu, ka par vecakiem jaklust,tad kad tam gatavi,nevis jaskatas uz gadiem..

Man nebija nekādu domu par šo tēmu, līdz bijusī klasesbiedrene nesalika internetā bildes, kurās viņas bērnu uz rokām tur vairāki urlas ar cigaretēm zobos un alus bundžām fonā. Saprotu, ka šī nav gluži visu jauno māmiņu problēma, bet, manuprāt, tā tomēr notiks biežāk tieši jauniesu vidū.

Vispār dažreiz tieši iekrišana ir labākais, kas var būt, jo tā cilvēki saņemas uz bērnu, jo savādāk tikai stiepj laiku, jo uzskata, ka nekad nebūs īsti labi bērnam.

Piekrītu 100% Mans gadījums.




Sanita, neko tur vairs neizdarīsi. Un nav jau ko brīnīties, ka draudzenei domas mainās, jo šī tomēr reāla situācija nevis fantāzija. Pirms kkas ir noticis mēs domājam tā, bet kad tas notiek realitātē, tad ļoti bieži domas mainās UN IR PATIEßÄM JÄSÄK DOMÄT.

Gan jau tev škrobe bišķi uzrāva, ka nu viss mainīsies. Bet ja esi laba draudzene tu viņu atbalstīsi. Dzīvē viss mainās, tu vēl nezini kā viss iegrozīsies gan tev, gan viņai.

Sanita, kāpēc tieši no 24 gadiem? Tīri intereses pēc.
Pafilozofējot un godīgi sakot, vecumam nav nekādas nozīmes. Viss ir atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem.

Un reti kura jaunā māmiņa plāno bērniņu. Visbiežāk iekrīt.[/quote

Mēs arī plānojam :)
Bet man nešķiet, ka kaut kas drausmīgi manī mainīsies ( es to par emocionālo ), tas taču ir jauki un nebūs garlaicīgi tuvākajā laikā :)

Sanita, es daļēji Tavu domu saprotu un tai piekrītu, jo pāris reizes arī esmu skatījusies uz savām draudzenēm un domājusi ko līdzīgu. Tas taču uzreiz nenozīmē, ka viņas nosodu vai vēlu ko ļaunu, bet arī aizdomājos - cik daudzām sievietēm tomēr sanāk ideju par bērniņu iemīlēt tikai jau pēc paša fakta konstatē....

Man paziņu lokā pagājušajā gadā bija pavisam nelāgs piemērs - meitene līdz 5. mēnesim nezināja, ka ir stāvoklī - dzēra, smēķēja, tusējās. Kad uzzināja, vēl pat gribēja abortu taisīt!!! Arī, kad zināja, pāris reizes ietusēja. Bet dzīvespriecīgi vienmēr apgalvoja - nē, nu tagad es jau pie tās domas esmu apradusi, maziņo abi gaidām, gribu būt mamma... Viss labi, pēc piedzimšanas tiešām šķiet, ka domas un atbildība pret bērniem šim pārim ir mainījušās. Bet tā sākotnējā attieksme patieši lika bažīties - vai tiešām viņiem vajadzēja būt tik vieglprātīgiem un "iekrist", un vai kāds to bērnu patiesi mīlēs?...

pec sevis es zinu, ja uzreiz pec vidusskolas beigsanas butu palikusi stavokli, tad man skistu, ka visa dzive ir sabojata, jo redz mani tak gaida taaaada nakotne! bet tagad, kad augstskola bus pabeigta, esmu realitate un laikam jau visa ta doma ir briedums. cita pat padsmit gados bus nobriedusi, cita 30 liksies, ka nenene!

Vispār dažreiz tieši iekrišana ir labākais, kas var būt, jo tā cilvēki saņemas uz bērnu, jo savādāk tikai stiepj laiku, jo uzskata, ka nekad nebūs īsti labi bērnam

gluzi manas domas. vienmer cilvekiem parak maz naudas, parak maz no pasaules redzets...bet busim reali, ja tu piederi pie vidusslana un tev rados nav biezie, tad kada te baiga celosana(max 2 reizes gada) un viss parejais.

Nedomāju,ka jaunās māmiņas ir kaut kas ar ko ''lepoties''. Ja bērniem dzimst bērni, tad tas nav nekas atbalstāms- malacis meitene, turpini dzemdēt!

No sākuma ir jāsakārto sava dzīve un jābūt finansiāli stabiliem, vismaz daudz maz, nevis jādzemdē un tad jādzīvo uz pabalstiem ar minimālo un jāmirst badā. Pirms nodarboties ar seksu - ir jābūt smadzenēm!

protams,kad ''iekrīt'', tad jau ir par vēlu... kas izliets, to nesasmels un atliek tikai dzīvot dzīvi turpmāk.

Pašai personīgi ir draudzene,kura nesen kļuva par māmiņu savos 19 gados un paziņa,kura dzemdēja jau savos 17 gados, un saka,ka labāku dzīvi nespētu iedomāties. Lai arī mūsdienās cilvēki ļoti iespaidojas un sabiedrības stereotipiem un labi,varbūt ne ļoti pareizi ir kļūt par jauno māmiņu tik jaunā vecumā, bet tā vai šā bērniņš ir laime un vecāku prieks, galvenais ir uzņemties rūpes un būt atbildīgai. :) Un,neuzskatu,ka jaunās māmiņas būtu ļooti mazāk atbildīgas par māmiņām,kuras kļuvušas par tādām vēlāk, lai gan,protams,vienmēr ir izņēmumi. :)

No sākuma ir jāsakārto sava dzīve un jābūt finansiāli stabiliem, vismaz daudz maz, nevis jādzemdē un tad jādzīvo uz pabalstiem ar minimālo un jāmirst badā.

Šis un līdzīgi teikumi man bieži liek uzsmaidīt. Nedomāju kritizēt šo domu, bet tikai būt mazliet reālistiskiem. Tā nauda un stabilitāte arī var vienā dienā izplenēt.

Mums mazulis bija plānots, jo mēs sapratām, ka neko nevar zināt, kā būs rīt, parīt, pēc gada vai ilgāka laika. Augstskola pabeigta, stabils un labs darbs mums abiem, un kāpēc gan nē? Protams, var gadīties arī tā, ka šodien ir darbs un rīt jau nav. Bet tāpēc arī plānojām, ka uz pašreizējo brīdi viss ir daudz maz savās vietās. :)
Bērnu ieņēmu 22 gados, savukārt 23 dzemdēju.
Domāju, ka visām grūtniecēm kaut kad rodas mātes instinkts, varētu būt, ka Tavai draudzenei tāds jau ir un tas vien, ka apzinās dzīvību sevī, liek viņai smaidīt un mainīt domas.
Kad pašai pieteiksies, visu šo sapratīsi un domāsi savādāk. ;)

Šo stereotipu par 24 gadiem nav vērts iztirzāt. Katrs pats izlemj, kad vēlas kļūt par vecākiem. Un vispār paši ārsti sievietei iesaka līdz 24 gadiem dzemdēt pirmo bērniņu, jo vēlāk mainās reproduktīvā sistēma.

Kāda 1 no 10 varbūt ir gatava būt par māmiņu. Bet es laikam vienīgā sapratu jautājumu., bēdīgi. Atkal visām ka tikai piekasīties un paburkšķēt. Pašai liekas smieklīgi, ka kaut kādas meitenes, kas knapi vidusskolu pabeigušas (ar knapi domāju, ka atzīmes tik zemā līmenī, ka, lai pabeigtu skolu, jācer, ka skolotāji izvilks), liek vienu pēc otras bildi ar saviem bērniņiem. Ne pati kaut ko sajēdz, ne bērnam iemācīs. Izskatās jau nu diezgan muļķīgi - bērnam bērns. Pie tam jaunākās paaudzes izskatās aiz vien jaunākas un jaunākas. 16 gadīgiem jauniešiem nedotu vairāk par 13.

Atvainojos, "knapi PAMATSKOLU pabeigušas" :)

Šis un līdzīgi teikumi man bieži liek uzsmaidīt. Nedomāju kritizēt šo domu, bet tikai būt mazliet reālistiskiem. Tā nauda un stabilitāte arī var vienā dienā izplenēt.

Priekš kam tad vispār mācīties, strādāt, kaut ko mēģināt sasniegt, jo

Tā nauda un stabilitāte arī var vienā dienā izplenēt.

Tad jau nekam nav jēgas, labāk dzīvot, dzemdēt, nedomājot, vai būs ar ko pabarot bērnu, vai nebūs, dzīvot saviem vecākiem vai kādam divreiz vecākam vīrišķim uz kakla... Nu, apmēram tā, ja?

cupcake2, es dodos baudīt savu vakaru un izvēlos neiesaistīties sarunās ar Tevi, bet citējot Tevis pašas rakstīto

Atkal visām ka tikai piekasīties un paburkšķēt.

Lai izdevies vakars! :)

Ja šobrīd būtu stāvoklī, arī es būtu jaunā māmiņa, kura vēl mācās vidusskolā. Un? Man patiktu un es priecātos, kaut reāli man un draugam būtu kārtīgi jāpacīnās, lai nodrošinātu mazuli. Bet tādas burkšķošas, ar dzīvi neapmierinātas sievietes nemaz neņemtu galvā! :)