Atgadījumi ar telefonu

Biju izšķīrusies ar draugu, kādu laiciņu. Pagatavoju pusdienas, bija jātaisās uz darbu, dzīvoju kopā ar māsu. Uzrakstīju sms, ka esmu uzvārījusi gardu zupiņu, pēc treniņa būs kāreiz. Pie biežāk lietotajiem numuriem nepaskatījos, ko nospiedu, bet nosūtīju ex draugam.
Atbildē saņēmu "zupa, ta zupa, a izlīgšanas seksiņš arī būs?" Nosūtīju sausu atbildi, ka kļūdījos numura izvēlē, viņam netiek piedāvāts nekas.

Neko smieklīgu neatceros, bet, kad lietoju skārienjūtīgu telefonu, tad man reizēm īsziņas pašas rakstījās (es, piemēram, atveru to, kur jāraksta īsziņas un, lai gan nekam nepieskaros, sāk rakstīties vai arī pati kaut ko saspiežu, neatverot īsziņu rakstīšanu, nobremzējas un tad pats atveras, rakstās). Pirmo reizi, kad tā bija, nobijos, pie kam tas bija nakts laikā, bet tad sapratu, ka vienkārši telefons gļuko. Ja būtu konkrēti vārdi uzrakstīti, nevis bezsakarīgs burtu virknējums, laikam tajā naktī noģībtu. :D

Klasika – sarakstijos ar draudzeni un vienu puisi, gribeju aizrakstit draudzenei tas Janis galigi garam – riktigs lohs un aizsutiju puisim!

Man ir bijuši vairāki fail šajā sakarā :D
Piemēram, esmu rakstījusi draudzenei sms, ka dāvināšu draugam svētkos to un to, bet beigās nosūtu pašam draugam. :D bieži vien sanāk arī otrādi - nosūtīt citiem to, ko gribēju draugam sūtīt. jo pārsvarā man viņš sms ir saraksta augšgalā un citreiz kad sūtu uz ātro, aiz ieraduma nosūtu tam, kam pēdējam rakstīju sms. :D

tieši tikko izlasīju: http://www.delfi.lv/sievietem/relationships/dzive/ruk-ruk-kuce-un-vilnas-zekites-stasts-par-noklidusajam-iszinam.d?id=43279011

un vēl ironiskāk- draugs šon pazaudēja savu telefonu.

Bāc, nepamanīju šo diskusiju. :(

kad biju maza, zvanīju savai draudzenei, bet telefonu pacēla viņas mamma, sarunas beigās tik sapratu ka kaut kas nav tā :D tad palūdzu pasaukt pie telefona draudzeni :D

man bija pazīstams viens puisis, kurš naktīs sūtīja kaut kādus burtu virknējumus. no rīta vienmēr atvainojās, teica, ka pa miegam. scary.

Jau rakstīju citā diskusijā:

Reiz drauga māsai nosutīju draugam adresētu SMS ar tekstu: "Čau, sīkais. Gaidu mājās tevi un tavu mazo draudziņu. Viss jau gatavs, varam sākt."

Jāpaskaidro, ka ar mazo draudziņu tiešām nebija domāts TAS, bet viņa darba kolēģis, kurš ir īss augumā, tāpēc esmu viņu iesaukusi par azo draudziņu. Gaidīju abus mājās no darba, jo biju samarinējusi gaļu, ko bijām plānojuši uzcept pie ezera.

Bija grūti to izskaidrot drauga māsai, kad viņa atsūtīja whatafak īsziņu.

Draudzenei organizējām dzimšanas dienas ballīti, rakstīju otrai draudzenei par dāvanu, un ātrumā nosūtījās gaviļniecei :D Bet uzreiz zvanīju un teicu, lai dzēš ārā, ka nedrīkst lasīt saņemto sms :D

Kad biju bērns, telefons mums parādījās, kad man bija ~6 gadi (stacionārais). Mēs ar brālēnu izdomājām numurus, zvanījām un prasījām:
"Jums zilonītis mājās ir?"
Parasti atbildēja, ka nav.
Tālāk prasījām: "A siltais ūdens jums vakarā būs?" Jo parasti vakaros visiem bija siltais ūdens.
Un tad mēs teicām : "Nu tad mēs nāksim pie jums zilonīti mazgāt!"
Un abi kā traki smējāmies, un metām klausuli nost.
Tagad nevaru atcerēties, kur mēs to "zilonīti" izrāvām :D varbūt kādas multenes iespaidā, nezinu.

priekšniekam viena čoma vietā nosūtīju īsziņu "bučiņas svētkos :* :* :*" :D priekšnieks atzvanīja ar wtf jauājumu :D tā nosarku, jo darbā esmu nopietnā meitene, ka vārdu "bučinas" un bučiņu smaidiņus galīgi nelieto :D

pa zilonīti norēcos :D

Labu laiku atpakaļ spēlēju datorspēli . Ar draugu biju par ko saderējusi sakarā ar spēli un sūtiju viņam sms nakts vidū - '' Es teleportējos '' . Taču sms , kā izrādās aizgāja viņa mammai ( kura atrodas citā valstī ) nu ... :D viņa mamma no sākuma man neatbildēja , bet pēc tam atzinās , ka domājusi , ka man jau jumts ir aizbraucis , ka es teleportējos nakts vidū un sūtu sms

sarakstijos ar draudzeni un vienu puisi, gribeju aizrakstit draudzenei tas Janis galigi garam – riktigs lohs un aizsutiju puisim!

Man bija līdzīgi, tikai man viņš baigi patika, pie tam, vakarā bija sarunāts tikties. Gandrīz zemē ielīdu, kad viņš uzreiz atzvanīja pēc šīs sms saņemšanas, bāc, labākais, ka melot arī īsti nemāku. :D Fail.

Man bija precīzi tāda pati situācija kā Lancaster. Tikai man tas vadītājs, kurš ir vēl nopietnāks par mani darbā nepajautāja WTF, to pacentās izdarīt viņa sieva un nedomāju, ka viņa noticēja, ka sm nebija viņas vīram domāta, jo viņam arī bija svētki tajā dienā! Vārdu sakot es dabūju pizdziļej.

Jā, un vēl mani divreiz totāli izbesīja viena radiniece. Gribēdama brālim pateikt visu, ko domāju par šo radinieci, visas manas "labās" domas, rakstīju viņam sms, un pati nesaprotu, kā man izdevās ABAS reizes brālim domātās sms nosūtīt tai radiniecei. Kauns pa visu ģīmi.

Cik atceros pašai tā nav gadījies.
Bet vienreiz pēc viena no pirmajiem randiņiem ar puisi, ilgu laiku tā arī nesagaidīju ne zvanu, ne sms. Kad nejauši satikāmies, viņš man jautāja, kāpēc es neatbildot uz sms... lieki piebilst, ka nesapratu par ko viņš runā. Beigās sākām salīdzināt nr, uz kuru viņš sūtīja sms, ar manējo un izrādījās, ka man adresētie teksti aizgāja manai vārda māsai- kaut kādai tantei Liepājā :D

Vienreiz pēc ballītes ar dullu galvu gadījās kaut kas traks. :D Man atnāk sms no tā laika kolēģa, jautā, vai varu atsūtīt vienas sievietes tel.nr numuru. Un es nevis to numuru no sava kataloga aizsūtu tam cilvēkam, bet tai sievietei (piemēram, ar vārdu Anna) aizsūtu- vai vari atsūtīt Annas tel.nr?

Pie tam to sms aizsūtīju nevis tai Annai, bet vēl citai no tālruņa kataloga :D Divas reizes pēc kārtas :D

P.S. Don't drink and text :D