Sveikas tās jaunās sievietes, kurām ir bērniņi! Vēlējos Jums pajautāt kad sākāt savu bēbīti vest tā teikt sabiedrībā(piemēram, līdzi uz veikalu vai koru karu ballītes veidīgiem pasākumiem)??
Vienkārši man šķiet, ka tik maziņus(pašai tikai būs) nevajadzētu stiept ārpus mājas, lai arī kā jau būtu apnicis 4 sienās sēdēt.
p.s par pastaigām svaigā gaisā nerunāju.
nu veikalos...domaju tada zina, ka berns nav javaza pa tadam vietam, kur ir pilns ar svesiem cilvekiem. piemeram, uz ziemu dzimusiem mazuliem, ieejot tajos pasos lielveikalos, visi klepo, punkojas un skauda. skiet, ka tadam mazam imunsistema vel nav nostabilizejusies.
par tam ballitem iedomajos, jo tikko izlasiju ka koru karu dalibniece, kas nesen dzemdeja jau pasakuma ir, publika, cilveki un tik mazins zidainitis. pirmais, ko nodomaju...ko pie velna vina tur dara?
Sākām diezgan ātri, jo nebija citas izvēles. Ne jau uz ballītēm, bet gan uz veikalu nācās doties jau 4. dienā, jo draugs zīdaini dzīvē nebija redzējis un neprastu viņam nopiekt visu, kas vajadzīgs. Normāli nopakojām, lai neviens neuzklepo virsū, un miers. Pēc tam jau ar laiku vairāk ņēmām līdzi. Manā dzimšanas dienā sīcītim bija 2 mēneši, braucām uz Lido svētku pusdienās. Pirms tam vēl bijām pie mammas Saldū. Nekādas problēmas nav radušās. Īsti neuzskatu, ka bērns jāradina pie PĀRĀK lielas sterilitātes. Tāpēc attiecīgi arī rīkojos, protams, saprāta robežās.
uz veikalu pirmaja nedela,ballites ar bernu neapmekleju.. neredzu iemeslu ,kapec lai neietu nekur ar mazo.mans dzima rudeni,no veja lai pasargatu liku salliti uz kulbinas lodzina.. neviens pat neredzeja kas man tur.. un ar mazo braucam pie cilvekiem, kas mums noteikti sliktu neveletu
Sanāca ar maziņu jau pie dakteriem braukāt, slimnīcā burzma, cilvēku daudz, bet nu - neko, ja mamma blakus, knupis mutē, bija ok. Uz veikalu sāku vest kādu 4 mēnešu vecumā, jo dzima ziemā un pa kupenām baciļu laikā brist uz veikalu galīgi negribēju.
Katrā ziņā, man liekas, ka bērniņš pie cilvēkiem jāradina pakāpeniski, jo sākumā viņam pat rociņu un kājiņu kustināšana ir kkas neaptverams, kur nu vēl jaunas skaņas un sejas.
He, esmu redzējusi kā pagājušajā gadā, kad Vērmanīti notika alus svētki, tur sieviete bija ņēmusi līdzi zīdainīti, bet citai pie rokas bija jau pavecāks puisēns.
Uz veikalu gājām jau pirmajā nedēļā. Nevarētu teikt, ka man tas baigi patika, bet citas izvēles nebija. Sākumā gan centāmies neiet uz lielajiem veikaliem, bet gan fiksi, fiksi ieskriet mazajā piemājas bodītē.
Man neliekas, ka tobrīd baigi galvenokārt domāju par baciļiem utml., manuprāt, vairāk bija šis
bērniņš pie cilvēkiem jāradina pakāpeniski, jo sākumā viņam pat rociņu un kājiņu kustināšana ir kkas neaptverams, kur nu vēl jaunas skaņas un sejas.
Taisnība jau ir, bet vismaz manos ratos neviens savu seju iekšā bez manas atļaujas nebāza un par to, cik labi mazulis dzir, vēl var pastrīdēties.
Man tieši lielākās problēmas ar ņemšanu līdzi uz veikalim sākās tagad, kad jau sēž normāli iepirkumu ratos un viņai baigi gribas zelēt tos rokturus. No tā atturēt ir vājprātīgi grūti. Tā laikam arī gripu saķēra.
Ā, un vēl kas - kamēr bērnu baro ar mātes pienu, viņu apslimdināt ir diezgan grūti. Protams, nerunāju par tām losēm Anglijā, kuras savus zīdaiņus oktobrī pa veikalu vazā plikām kājām un galvām. Bet visu darot pareizi, par bērnņu labi rūpējoties, tas nav viegli izarāms. Jo mātes piens bērnam ir nenormali laba aizsardzība.
uz veikalu gāju jau ar pāris nedēļas vecu, bet uz restorānu līdzi pa Jomas ielu staigājoties ņēmu kādus mēnešus 8 vecu laikam. uz lielākiem pasākumiem - gada vecumā Rīgas svetki.
Es savus mazos nevedu daudz araa -man viss bija taa mieriigi-svaigaa gaisaa vairaak un taada mieraa.Man loti nepatika troksnainas vietas pasai , varbuut tiesi taapeec likaas ,ka mazajiem arii nepatiks!