Kā jau parasti, arī šoreiz šāda diskusija ir uzķērusi manu uzmanību.. Palasot Jūsu, jāsaka, tik dažādos viedokļus, vēlos akcentēt uzmanību uz sekojošu lietu..
Esat pamanījušas, ka tās, kuras pelna labi, nepiemin tādus terminus kā "sūdīga" valsts, nevar nopelnīt un viss ir slikti? Gluži pretēji ir tām, kurām ar naudu(vai draugu.. :D ) nesokās tik labi.. UN, piebildīšu, ka tādu ir absolūtais vairākums.. īpaši, ja pieskaita visas tās, kas nesēž Cosmo un arī tās, kas jau sēž uz čemodāniem, lai dotos prom, kur valsts "rūpējās par cilvēkiem".
Tad nu fakts ir tāds, ka ne jau valstī ir tā sāls.. Bet naudā.. Treknajos gados neviens nepīkstēja- jo nauda nāca. Sveša, nenopelnīta un dāvināta, bet nāca.. UN tos nieka divus gadiņus arī valstij nebija ne vainas..
UN, kas būtiskākais, ar ko es jau atkal atkārtošos- ne jau algas cipars ir tas, kas mūs smacē un liek braukt prom no valsts.. Tā ir salīdzināšana. Sak- "TAJĀS" valstīs cilvēki pelna tik un tik darot to un to, bet te.. Tai pat laikā- TAJĀS valstīs karš beidzās 1945tajā gadā, bet Latvijai- 1991majā..
Man īpaši pieķēra kādas dāmas viedoklis par to, ka, ja nemaldos, dzīvojot Anglijā, viņa savām kāzām varot sakrāt 3 mēnešu laikā. Protams! BET. Kāzām, kas notiktos Latvijā- NEVIS Anglijā. Anglijā viņa vēl 10 gadus būs otrās šķiras cilvēks, lai cik daudz viņa pelnītu(oligarhi ir izņēmums- tos "mīl" visur un vienalga kādā vecumā). UN savām kāzām Anglijā viņa mierīgi tiem 3 mēnešiem var vēl gadiņu pieplusot klāt, lai sanāktu tā pa smuko(un tik un tā- tā patālāk no vietējās sabiedrības)! To parasti kaut kā visas aizmirst..
Lai cik sūdīgi mēs dzīvotu, mēs dzīvojam labāk nekā visi 70% visas pasaules iedzīvotāju.. Pēc kapitālisma mērauklas vētījot..