Sveiki mani jaunie draugi!
šovakar piereģistrējos sakarā ar konkrētu tēmu, no jums vēlos tikai sapratni un palīdzību (:
tātad , sāksim ar to ka man ir 16 gadi, esmu nevainīga ( zinu ka manā vecumā tas viss ir ok ) , bet uz manis ir sācis krist spiediens.
man ir puisis ar kuru bijām kopā gadu ( bez seksa) pašķīrāmies un nu atkal esam kopā, puisim 17. viņš nav nevainīgs un es saprotu ka viņam ļoti gribās seksu. Bet es nezinu vai esmu tam gatava, nu jau būs 3 mēnesis kopš atkal esam kopā, es jūtu mājienus no viņa puses un es nevēlos viņu tādā ziņā atraidīt, jo puisis ir lielisks un tomēr reiz es viņam to apsoliju(:
nesen sapratu , ka varbūt man ir trauma. līdz šai dienai mani 3 reizes ir mēģinājuši izvarot
pirmo reizi tajā vakarā, kad uzzināju , kas tas sekss vispār ir ( bija 5 gadi laikam), es atceros to tik tik spilgti! man skrēja pakaļ mammas tā laika drauga dēls, uzvilcis prezervatīvu , rāva mani aiz rokām, vilka sev klāt, līdz es noripoju pa kāpnēm un man aizsitās elpa un sāku smakt.
Otrā reize bija 13 gados, kad puiši pie kuriem ar draudzeni aizbraucām mūs piedzirdīja ar samgo alkoholu un kamēr mana draudzene gulēja pie poda , 3 puiši par mani seksuāli ņirgājās, kamēr nespēju pretoties dēļ nelabuma un visa pārējā , ko dod pārāk daudz alkohola.
un trešā reize bija šovsasar ( ko es neskaitu kā baigo mēģināšanu izvarot, bet tomēr tā ir nesenākā pieredze) kad pie manis palika puisis ,ar kuru esam tikai draugi, kamēr es gāju gulēt viņš atnāca pie manis, un laigan es jutu visu ko viņš darija , es tēloju ka guļu, jo bija par vēlu iet atpakaļ.
principā, paši saprotat ka visa pieredze, kas man ir bijusi ar seksu ir briesmīga un pretīga. man sekss neasociējas ar neko labu, iedomājoties par vīrieša dzimumlocekli man pārskrien prētīgas tirpas caur visu ķermeni un gribas sarauties kamolā. es nespēju iedomāties sevi tam pieskaroties, vai redzot sava partnera apmierināto seju kad viņš manī ieiet. pat tādi sīkumi mani biedē.
es negribu tā dzīvot savu dzīvi, bet saprotu ka, ja mana pirmā reize neradīs man nekādas labas emocijas, es atteikšos no seksa kā tāda. ( protams dzīvē var visādi gadīties, bet zinot sevi es pat pieļauju iespēju). problēma tāda ka es pat negribu to pirmo reizi, negribu to neveiklumu un tās sāpes, negribu likt manam puisim vilties, par to ka nepārvaldu savus sievišķīgos dotums.
ilgi viņš to neizturēs, tomēr seksualitātes aktīvākā fāze, un viņš varētu šķirties .( tikai nebļaujies - viņš nav tavs īstais!!!-, jo problēma ir manī nevis viņā, bet varbūt es maldos)
jautājums man jums tāds - lūdzu meitenes un puiši, pastāstiet sīki smlki par savām pirmajām pieredzēm, pirmajām reizēm. un lūdzu ar visiem sīkumiem kurus jūs pat saviem draugiem izlaižat.
pasakiet ieteikumus, kā to izdarīt? vai to darīt? zinu ka sūtisiet mani pie psihologa ( mana māte ir psihologs, tapēc tāpat zinu visu kas tur notiek)
vēl man ir pacēlies jautājums par manu orientāciju, itkā manā vecumā tas ir normāli. bet vai tiešām normāli ir tas ka vīrieša dzimumorgāni manī izraisa bailes un riebumu?bet doma par seksuālu kontaktu ar sievieti man liekas kas maigs un krāšņuma pilns. un tomēr, man pat grūti sevi iedomāties ar sievieti.
lūdzu palīdziet, šī tēma moka mani jau kādu laiku!
paldies ((: