Man šodien diez gan pabriesmīga diena, pamatīgi sastrīdējos ar draugu, pat liekas, ka kopā vairs neesam....to pat liekas tik ļoti nepārdzīvotu kā to, ka man liekas, ka pēc tā visa man "atvērās acis," sapratu, ka mani īsti nekas te vairs Latvijā nesaista, man nav darba, šogad beigšu universitāti, būs maģistra grāds, zinu, ka vairāk mācīties negribu. Draudzeņu ar vairs nav daudz te palikušas, ir tikai ģimene, neesmu "sevi Latvijā atradusi," sāku domāt, ka jādodas prom, jāizmēģina sava laime citur, nav jau vairs, ko zaudēt un kad tad, ja ne tagad? Tieši tagad, kad man vairs te nekas netur....ģimene saprastu. Tikai nav jausmas, ar ko sākt, kur braukt, kur likties...
Viela pārdomām, sēžu un asaras birs pār vaigiem. Nezinu par, ko vairāk - par zaudētajām attiecībām vai to, ko apjautu.
Šis tas jāizdara un tad vakarā došos garā skrējienā, notriekšu sevi līdz nemaņai, šobrīd gribas, lai ir tā, ka neko nejūtu.
3077
