pārvākšanās un vecāki

Ja man būtu liela māja es labprāt dzīvotu ar senčiem ir vēl omīti paņemtu,vispār tagad ar labprāt paņemtu,lai nāk pie manis,bet te nav rūmes tagad :D

Viena dzīvojot,es vispār no garlaicības varu nojūgties :D

Es arī acīmredzot esmu dzīves īpatne.
Ja attieciības ir labas, labi sadzīvo, neredzu iemeslu, kāpēc nevar dzīvot kopā (pie tam mājā..dzīvoklī būtu savādāk). Protams, ja ir vēlme, tad tas savādāk..un ja varat sevi uzturēt, tad jādara tā, kā gribas.

Es arī ilgi dzīvoju koā ar vecākiem. UN? Kopš esmu izvākusies un dzīvoju viena, neredzu pilnīgi nekādu atšķirību. Iepriekš arī biju patstāvīga utt.

Es uzskatu, ka jāskatās pēc situācijas. Bet ja es ar draugu plānotu pārvākties atpakaļ uz pilsētu, kur uzaugām, noteikti dzīvotu manā ģimenes mājā. Mamma viena un veselība klibo, katrā stāvā sava virtuve, es tiešām neredzu nekādu problēmu dzīvot, jo reāli katram savs stāvs un nekāda traucēšana nenotiek. Noteikti nespītētos un netērētu vairākus simtus, tikai tāpēc, lai dzīvotu atsevišķi.

joselyn- nē, tu esi normāla, es tikai to uz spotlight personīgi un ne sakarā par šo tēmu :)

No vienas puses jūs vēl esat ļoti jauni un tādēļ balsotu pret dzīvošanu atsvišķi, bet no otras puses ar pusi šķiet ir tiešām nopietnas attiecības, tādēļ liekas loģiski, ka sperat nākamo soli, kas ir būt pastāvīgiem kā pārim.

Un es saprotu tavas raizes par vecākiem, jo es arī esmu domājusi kā mani vecāki dzīvos, kad būšu laukā no ligzdiņas. Bet galu galā tā tomēr ir jūsu dzīve un ja vēlaties dzīvot atsevišķi tad dariet to.

spotlight
+

es ar domaju, ka nav ne vainas, ja ir liela maja dzivot ar vecakiem, ari mana mamma negribeja lai mes parvacamies, bet diemzel vinai ir dzivoklis ne maja un tad likas pa sauru! pie tam mana gimene maama naca majas velu, est negatavoja, tad vinai tiesi patika atnakt majas un tur jau siltas vakarinas! un vel pie tam, ja ir taka man, ka vecaki tadi musdienigi un degunu citas attiesibas nebaz, tad vispar neredzu nekadu problemu!

Manuprāt, muļķīgi to ir uzskatīt par modes kliedzienu. Jāskatās pēc situācijas un cilvēkiem pašiem. Turklāt, kad tad, ja ne jaunībā?

Pieaugušo dzīve garām nepaslīdēs. Pārvākties un dzīvot atsevišķi vienmēr var uzspēt. :-D :-D :-D Bet ja tāda vēlme ir, tad kāpēc ne? Vienīgi dzīvojot atsevišķi nauda ko varētu notērēt citur, aizies par dzīvokli. Ehhh 18mit, tas ir tik maz.

Mana un mana drauga mamma mums veinmēr teikušas - kāpēc skriet dzīvot citur, ja varam dzīvot drauga vecāku mājā, nemaksāt par īri, komunālajiem utt., bet to naudiņu atlikt sev, savām lietām, tā teikt "izmantot" viņu labvēlību cik vien var. No vienas puses es tam piekrītu, jo māja mums liela, attiecības ar vecākiem labas, netraucē neviens nevienam, tomēr gribas pašam savu miteklīti.
Ja ir pietiekami naudiņas, tad, protams, var īrēt savu ligzdiņu, bet tas noteikti nav jādara, ja beigu beigās knapi savilksiet galus un nauda pietiks tikai maizei.

ja es tā attiecinātu uz sevi un savu ģimeni - neietu prom. it īpaši, ja tas nav nekur drastiski tālu, bet tikai 5km attālumā. ja mans draugs lieliski sadzīvotu ar manu ģimeni, māja būtu liela, vecāki noteikti nebāztos manā dzīvē, ar mammu noteikti es varētu sadzīvot vienā mājā un virtuvē, nebūtu izdevumu par savu dzīvesvietu, es vēl mācītos skolā, es nooteikti paliktu privātmājā un vasarā sauļotos topless :D

Es neuzskatu, ka tas ir modes kliedziens, es uzskatu, ka tas ir cilvēkos. Nu nevar visus mērīt pēc vienas šnites. Ir bērni, kuriem ir lieliskas attiecības ar vecakiem, tad kāpēc gan pārvākties?
Pēc savas pieredzes saku - man bija ļoti sliktas attiecības ar mammu, tāpēc es arī pārvācos dzīvot atsevišķi, bet ar nosacījumu, ka ok, brīvdienās tiksimies. Un nemaz nevar salīdzināt, cik labas tagad ir attiecības! Tas bija mans labakais lēmums, jo vajag brīžus, kad vajag palikt vienatnē, vai divatā ar puisi.
Tā kā veiksmi attiecībās! :)

Man vienalga modē vai nemodē, bet es ilgāk ar savu mammu sadzīvot nevarētu! Viss ir ļoti labi, mīlu savu mammu, bet mums abāk pasmagi raksturi un tad nu tā arī īr, ka mājā divas saimnieces nevar būt!

Es arī mīlu savu mammu, bet nu mums raksturi smagi un vienādi. Tā, ka sanāca bieži strīdēties. Un tāpēc es tur pēc iespējas retāk atrodos un attiecības ar mammu ir labākas. Bet es domāju, ja attiecības ar vecākiem ok, un māja liela, nu vajadzētu izmantot tādu superīgu iespēju. Jo īrējot dzīvokli naudiņa aiziet oj oj oj. Es jau tādu iespēju izmantotu, vismaz pašiem paliktu daudz naudiņas, kuru varētu izmantot pēc sirds patikas.

es aizgāju prom. un tavā vietā arī ietu prom.tu domā, ka pēc gada viņi mazāk vientuļi justos? kad tad tu sāksi savu dzīvi? reāli, kad? domājsm, ka tev vēl vecāki ilgi būs. ja tu tagad nobremzēsi, tad vari arī pazaudēt savu draugu. nedomā, ka viņam šausmīgi patīk kopā dzīvot ar taviem senčiem. drīzāk tās ir tavas pašas bailes no nezināmā, nevis žēlums atstāt vecākus vienus. tu tuaču vienmēr varēsi braukt ciemos utt. bet jums ir jābūt arī savai dzīvei. jo vēlāk jūs pārvāksieties, jo grūtāk viņiem būs ar to aprast, un jo jums būs grūtāk izveidot ģimenes dzīvi un kļūt neatkarīgiem. nu nevar visu mūžu dzīvot kopā ar vecākiem. vecākiem vienmēr jau būs žēl, ka bērni dodas prom no ligzdiņas, bet tā tam ir jānotiek.
mana mamma arī raudāja, kad braucu prom, bet tās bija tādas prieka asaras. bet tas nenozīmē, ka es tur tagad paliktu dzīvot. izmēģini savu laimi. domājams, ka jebkurā brīdī tu tāpat varēsi atgriezties pie saviem vecākiem, bet tev ir jāsāk pašai dzīvot, nevis vecāku paspārnē.

vēl kas- cik tad būs tas ilgs tas brīdis, kad jūs varēsiet izbaudīt laiku divvientulībā? tagad dzīvosiet ar vecākiem, vēlāk ar saviem bērniem? bet, kad jūs dzīvosiet un vnk baudīsiet laiku divatā? es nedomāju šeit tikai naktsstundas, kad abi divatā par būt tikai gultā vai kkur aizbraucot prom. tieši šī lieta man personīgi visvairāk traucētu. lai arī cik liela māja būtu, es gribētu tajā justies pilnībā brīva, lai es varētu nekautrēdamies arī staigāt kā vēlos pa visurieni, nevis pa noteiktu teritoriju

Wendy - kad uzradīsies bērni, dzīvot divatā nevarēs vēl nākamos gadus 18. Kāpēc uz reiz jāpārspīlē, sakot "pieaugušo dzīve"? Tā kā tāda omīte. Viņi ir jauni cilvēki - jaunieši, lai tad arī izbauda visu, ko dzīve dod. Vēlāk būs jāuzņemas daudz vairāk atbildības.

Es pirmo reizi pārvācos 16 gados un 2 gadiem, tad 20 gados, bet sanāca, ka ar vīru bija finanšu krīze un nācās padzīvot pie manas mammas, un tagad jau vairāk kā gadu īrējam dzīvokli un ceru, ka vairs nevajadzēs atgriezties.

Visam ir savi plusi un savi mīnusi. No vienas puses kopā dzīvojot liktos , ka visi visu klausās , sarunas un tā..pat kārtīgi izstrīdēties nevarētu:D uzreiz vecāki prasītu ko strīdaties? izrunāt kādas lietas , kas uz citiem neattiecas arī tikai cukstus ...nezinu, varbūt esmu tāds cilvēks, bet es justos visu laiku ka uz vakts!

No otras puses būtu kas bērnu pieskata. Man vecāki un visi radi dzīvo tālu citā pilsētā un ar bērnu visu laiku uz rokām par pie frieziera ir grūti tikt, tādā ziņā jau būtu labi, ka vecāki tepat.

Tas ir jāvērtē, jo katram jau tā dzīve savādāka

18 gadi patiesībā ir tik maz, es neietu prom.