Sveiki,man ir tāda problema,ka mans draugs man īpaši vairs neuzticas,jo es viņam nedaudz esmu samelojusi,par dažādiem sikumie. Kā es to varētu labot? Jo parasti es meloju par lietām,kas man neliekas īpaši svarigas,bet viņš mani visados veidos pieķer. Kā jūsu draugi Jums uzticas, vai ir pieķeruši jūs un vai jūs turpinat melot?
Ciest nevaru ja melo. Ja piekertu momentā ar to cilveku būtu viss cauri. WEs sevi parak mīlu lai uz idiotiem kas melo teretu savu dārgo laiku.Dzīve ir viena.
Varbūt beidzot ir jābeidz melot un jāpierāda draugam ar saviem darbiem, ka mainies? :) Uzticību vienā dienā nekad neatgūsi. Pirmkārt jau ir svarīgi no sirds pateikt, ka vēlies mainīties un lūdz laiku, lai to pierādītu.
Jā, man draugs pateica,ka viņa uzticēšanos es vel neesmu atguvusi, man bail ka viņs mani pametis. varbūt tagad izstastit ari lietas par kuram ari nesen sameloju?
Kapec jamelo? Un cvilveiki nemedz mainities. Ja ir melis ikamm nevar ticet, tad agrivai velu ta ari turpinas. Kapec savu vienigo dzivi uz tadu mulķi jātērē? Es sutitu dilles.
Meloju profesionāli - pieķerta neesmu :D Viņam gan tā neveicas, visādos sīkos melos pieķeru regulāri. Bet mani tas nestrauc - vairāk vai mazāk melo visi. Kaut vai par kādu sīkumu.
Vispirms vajadzētu konkrēti saprast, kas ir tās lietas, par kurām melo. Pēc tam- iemeslus, kāpēc melo. Tas tā pašai sev.
Attiecībās ar draugu izvirzi sev mērķi- nemelot, nemelot, nemelot!
Manuprāt, šeit var līdzēt laiks un tas, ka vairākkārt pierādīsi, ka vairs nemelo. Varbūt tad viņš atkal spēs uzticēties.
Kas tie par sīkumiem, par kuriem visu laiku jāmelo? Nepatīk melot, jo tad jūtos slikti. Nevaru teikt, ka nekad neesmu melojusi (kā gan citādi zinātu, kā jūtos melojot), taču esmu pārliecinājusies, ka patiesību teikt ir vienkāršāk, lai arī reizēm grūtāk. Toties pēc tam ir vieglāk - gan pašas sirdsapziņai, gan apziņai - nav jāmēģina atcerēties, ko kad kā sameloju, nav jāfantazē jauni meli dēļ iepriekšējiem...
Viņam ir darbs maiņās,un sanak ka viņš daudzreiz brīvdienu naktis strāda.
Vienreiz sameloju,ka esmu mājās,un guļu, bet patiesībā paliku pie draudzenes. Vel daudzreiz ir sanācis tā ka pasaku ka jau guļu,bet patiesībā es tusējos.
Vai nu viņam ir kāda 3ā maņa vai viņš ari mani izspiego,jo viņš mani vienmēr pieķer. Pat brīžos,kad tas nav iespējams.
Viņš teica ka uzticēšanos vērtē ļoti augstu,un ka tagad domā par mūsu attiecībām.
Ja nevari pateikt-jā es tusēju ,jā es neguļu ,gribu palikt pie draudzenes ..tad kas par attieicibām ja nevar pateikt kā ir?ira jamelo? tas jau ir beigu sākums jums....
Nu es neteiktu, ka šī ir melošana par sīkumiem. Es biju domājusi, ka tu runā par melošanu no sērijas "kleita maksāja tikai 5 ls, tāpēc nevarēju nenopirkt".
Jā, es arī nopietni pārdomātu vai man vajag attiecības ar cilvēku, kurš mani šādi regulāri māna. Nākošreiz mīciesies ar citu, bet viņam teiksi, ka lasi grāmatu?
tie nav sīkumi, kas tur slikts, ja tusē ar draudzenēm, kamēr viņš darbā? man viņa vietā liktos, ka tur kkas nav tīrs, ja jau stāsti, ka mājās, bet patiesībā nezkur
Vispār - par lietām, kas neliekas svarīgas, normāli cilvēki parasti nemelo, jo tas ir bezjēdzīgi.
Redzu trīs variantus:
1. puisis hipergreizsirdīgs - tad labāk attiecības neturpināt jebkurā gadījumā;
2. viņam ir pamats būt greizsirdīgam, jo esi vieglprātīga;
3. esi pataloģiska mele..
Vecene
Man viņš nav hiper greisirdīgs,bet protams ka ir greisirdīgs.
Kā tu domā vieglprātiga, tas ka kādreiz papļāpāju ar citiem cilvekiem (arī ar vīriešiem) viņam blakus esot ir vieglprātīgi, jo viņš man teica ka tas viņam nepatikot,bet īpaši jau neparmeta. Tikai teica ka nepatīk un viss.