attieciibas

es gribētu, lai man ir vairāk laika, ko veltīt viņam, jo viņam to vajag. bet man nav!

CubaLibre - kādas problēmas? :D

Otrs, mēs esam, kkur pus gadu kopā, bet sevis kopšana viņam ir liels ''issue'', piemēram, ne vienmēr grib tīrīt zobiņus utt.

Šo es nesaprotu. Tad,kad sākāt satikties un staigāt uz randiņiem, vai tad jau nepamanīji tādas lietas un tas neatgrūda jau pašā sākumā?

Lai kopīgi pavadīts laiks neskaitītos tikai kopīga TV skatīšanās.

Gribētu mazāk strīdu.

CubaLibre nopietni, tu esi kopā ar alkoholiķi, kurš netīra zobus? :D

emperatrise, īstenībā nē, sākumā tas tā nekrita acīs, jo nepavadījām tik daudz laika kopā, bet tagad, kad gandrīz dzīvojam kopā par to ir jākaro visu laiku.

Nezinu konkrēti ko,bet saprotu,ka kaut kas ir jāmaina....Liekas,ka nespēju dot savam vīrietim,to,ko viņš no manis gribētu sagaidīt.
Bet varbūt vnk iestājusies rutīna un es par daudz esmu sadomājusies :D

mazāk strīdu,jo nu liekas ka tie mms ir katru dienu..

Lai mūsu attiecības , ieņemtu citu gultni, nekā tā tagad ir.
Klusums, miers, katrs dara ko grib.

aahahahahahahahaha, in_love, ģeniāli, tavs apraksts izklausījās tik šausmīgi, ka prātā uzausa tikai šāda aina. Oh

Nav jau tik traģiski. Vienkārši dažreiz man šķiet, ka esmu daudz par labu priekš viņa. Vienmēr kopju sevi, rūpējos, esmu mērķtiecīga (ok, dažreiz arī mega mega mega slinka), cenšos attīstīties. Varbūt iedomība, necenšos viņu ierobežot, neko nesaku, bet dziļi iekšā man grauž, ka viņš visu laiku ''pa studentiskam'' piemetās, tad slinks uz sevis kopšanu - te jau pieminētie zobiņi, vai saku,lai uz sausās ādas uzliek krēmiņu, bet ir par slinku un staigā ar drausmīgu ādu, noskūties arī nevar, jāstaigā noaugušam utt. Protams, nav jau bezcerīgs gadījums, dušā iet, smirdīgs apkārt nestaigā un drēbītes tīras, bet citreiz griētos mērķtiecīgu draugu, kurš arī mani attīstītu, censtos izsisties, tā vietā, lai deldētu bikses uz beņķa un skatītos multenes. Nezinu.

Tā vien liekas,ka CubaLibre runā par man pazīstamu puisi.

Gribētos, lai vairāk laika pavadām kopā - lai kopā kaut kur aizejam vai arī vnk pasēžam mājās, jo biežāk viņš atpūšas kaut kur ar draugiem, kamēr es gaidu mājās. Saprotu, ka viņam ir svarīga tā čomu čupošanās, tāpēc reizēm neaizdomājas par to, ka varētu tā vietā kaut kur aiziet ar mani.
Bet to ar laiku... pagaidām neesmu neko aizrādījusi, jo pati agrāk ļoti grēkoju un bieži gāju atpūsties, kamēr viņš sēdēja mājās viena, tāpēc ar šo uzmanos, jo negribu no viņa pieprasīt to, ko pati neesmu varējusi pildīt.

Ewa, un ko tu dari mājās, kad viņš aiziet? Tas tev neliek justies tizli un vientuļi?

Varbūt iedomība, necenšos viņu ierobežot, neko nesaku, bet dziļi iekšā man grauž, ka viņš visu laiku ''pa studentiskam'' piemetās, tad slinks uz sevis kopšanu - te jau pieminētie zobiņi, vai saku,lai uz sausās ādas uzliek krēmiņu, bet ir par slinku un staigā ar drausmīgu ādu, noskūties arī nevar, jāstaigā noaugušam utt. Protams, nav jau bezcerīgs gadījums, dušā iet, smirdīgs apkārt nestaigā un drēbītes tīras, bet citreiz griētos mērķtiecīgu draugu, kurš arī mani attīstītu, censtos izsisties, tā vietā, lai deldētu bikses uz beņķa un skatītos multenes. Nezinu.

Man, izlasot šo komentāriņu, ainiņa skaidra - dēliņš atrada mammīti.

Atvainojos, ja skan skarbi, tikai iekrita acīs un tiešām, manuprāt, tā varētu būt patiesā problēma. ;)

Iespējams, pietam es esmu pāris gadus vecāka. =D Saka, ka mīl. Ko tad man darīt?

To gan es nezināšu, neesmu nekāda attiecību eksperte. :D Vienkārši man likās tā savādi, ka par savu vīrieti var teikt - zobiņi, drēbītes.. Liekas, ka attieksme ir kā pret bērnu un viņš attiecīgi arī tam pielāgojas. Bet katram jau attiecību modelis savs, nav jau tāda nepareizā. :)

CubaLibre! Pārsvarā neko īpašu nedaru - pagatavoju vakariņas, paskatos kādu filmu vai seriālu, iečekoju jaunumus internetā.. Reizēm ir nedaudz vientuļi, bet esmu ar to jau samierinājusies. Zinu, kau viņu un viņa paradumus mainīt būtu ļoti grūti. Viņam tikai 2 gadi līdz 30, bet uzvedības ziņā kā ap 18. + vēl radoša profesija un mākslinieciskums, tā ka domāju, ka to dzīves uztveri un bohēmisko dzīvesveidu no viņa ārā neizdzīt..

Pie reizes meitenes palūgšu jums padomu šajā situācijā. Kā man rīt rīkoties?

Katru 4dienu ar čomiem rīko alus vakarus. Šis nebija izņēmums, bet zinu, ka blēņas nedarīja, šoreiz arī nepiemetās tik ļoti. Tajos vakaros nekad negrēko (meiteņu ziņā). Tā pašā vakara naktī paziņoja, ka 5dien agri no rīta brauks uz laukiem palīdzēt lauku darbos.

Dienas laikā bieži zvanīja, sūtīja sms cik ļoti mīl, ka pietrūkstu utt. Cik nopratu kādas 4h nostrādājis un tad ar saviem mazgadīgajiem čaļiem aizlaidis uz pilsētu. Iestājās klusums. Ap kādiem 1niem naktī uzzvanīju, sapratu pēc balss atkal piemetās (katru reizi, kad aizbrauc uz mājām pie tiem draugiem piedzerās). Nākamajā dienā arī it kā jāpalīdz vecākiem, bet viņš pie tā čoma palika pa nakti, protams, visi pielikušies.

Nākamajā dienā, kas jau ir 6diena, ap kādiem vieniem, paģirainā balsī zvanīja apvaicāties kā iet, saka ka mīl (fonā kaut kādu meiteņu runāšana un ķiķināšana) - atbildēju, ka taisu ēst un noliku klausuli ar vārdiem, lai atzvana, kad beigs stradāt. Klusums, ap kādiem 6šiem aizsūtīju sms, klusums, ap 10 zvanīju izslēgts telefons. Nav ne mazākās jausmas kas/kur/kad.

7dien no rīta, tas ir šodien, jābūt atpakaļ. Kā man vispār reaģēt?
Parasti, līdzīgās situācijās, vainu izliekos, ka nekas nav noticis, vai saku, ka gan jau būs labi un lai dara, ko sirsniņa liek, neko neteikšu, bet tas tiešām ir pieriebies. Viņš zin, ka man nepatīk, ka dzer un slapstas riņķķī, bet tā pat turpina.

jebkādas idejas?