Melns, nē, es nedomāju, ka ir jāsamierinās. Es, kā jau iepriekš teicu, iesaku rīkoties (nevis gaudot, protams), bet - ir taču skaidrs, ka nekad dzīvē netiks sasniegts tas ideālais stāvoklis, kur visi (valdība un visi iedzīvotāji) būs godīgi, taisnīgi, kur visiem būs ko ēst, kur visi zinās kaimiņus un palīdzēs viņiem utt. Ir taču skaidrs, ka definīcija grāmatā, teorija ir viena lieta un prakse - otra. Es, protams, pieņemu iespēju, ka vienkārši esmu pesimiste, bet man tas liekas skaidrāks par skaidru. Mēs varam tuvoties ideālam, bet ir skaidrs, ka pat tad, kad tā tuvošanās būs sasniegta vairāk nekā tagad un būs progress, atradīsies cilvēki, kam pat tad būs slikti un kuri arī tad žēlosies un kliegs "kur tad tā demokrātija?", "kur vienotība?", "kur smaids latviešu sejās?". Tāda vienkārši ir dzīve (Latvijā, nelatvijā, visur) - kādam ir labi, citam ir slikti. Protams, ir jācenšas palielināt to skaitu, kam ir labi, bet tāpat tie, kam ir slikti vai kas paši ir slikti (negodīgi utt.), nekur nepazudīs.