Pārņemt vadību laulību jautājumos

Kā viņš pats teica, kad jutīs, ka vairs tā nav, tad pats gribēs apprecēt.

Ļoti vājš arguments. Cilvēks tomēr ir tāds, kāds ir. Nedomāju, ka Tu mainīsies šajā ziņā. Privātīpašnieciskumu ir grūti iznīdēt, zinu, jo man arī tāds diezgan piemīt, bet tomēr mani apprecēja :D

Viņš arī apgalvo, ka lielākā daļa vīriešu patiešām apprecas galvenokārt sieviešu dēļ, tā pats no sevis tikai retais grib.

laba atmazka. :D "Lielākā daļa vīriešu"...
baigais arguments..
Nezinu. mans draugs pirmais sāka domāt par kāzām, precēšanos...Saka,ka apnicis tas draugu statuss..un pgaidām kāzas plānojas uz nākamo vasaru. Man pat nav jāpierunā uz precēšanos,tā,ka - domāju,ka nevis lielākā daļa vīriešu.

Kā viņš pats teica, kad jutīs, ka vairs tā nav, tad pats gribēs apprecēt. Bet nu es tāda esmu

Ak, Dievs...nu lūk...kad beigsi kontrolēt - pats gribēs prečet..tikmēr - netaisi huiņas un nenostādi viņu fakts priekšā,ja jau zini atbildi..
Tu pati vien esi vainīga pie tā,ka neprec...sēdi un esi pacietīga. citādāk beigās paņems un uzmetīs tev..

Es zinu, ka esmu vainīga, ar savu debīlo raksturu, nervu lēkmēm un psihiem. Kāds tur brīnums, ka neprec. Kā arī pati jau vainīga, ka izvlējos tādu problemātisku vīrieti ar negatīvu laulību pieredzi. Nu labi, laikam jāatslābt... gaidīšu tālāk

Bet tik un tā tā gribas................ :(

Tur jau tā lieta, Tu nevarēsi gaidīt, jo esi izlēmusi, ka gribi precēties. Paies pāris nedēļas, mēnesis un Tu atkal sāksi čīkstēt. Jo Tev liksies, ka kādu laiku tak esi vīrieti likusi mierā.

Nu vispār es nezinu,ko darīt tavā situācija..Jūs jau gandrīz 10 gadus kopā,ja nekļūdos?

Nika- problemātiska esi patiesībā tu, nevis vīrietis. pēc savām nervu lēkmēm padomā, kā tu uz tām reaģētu un vai tu pati precētos, ja būtu vīrieša vietā? nedomāju vis.
pati teici, ka es ļori privātīpašnieciska un daudz viņu ierobežo. šķiet, ka tu ar šo apgalvojumu apgāz iepriekš sevis teikto par "pravu kačāšanu". tas ir tieši tas pats. katram tas izpaužas savādāk, bet viņ'to jūt. parasti tādi cilvēki, kā tu, pēc laulībām kļūs vēl privātīpašnieciskāki un apvijās ap kaklu savam laulātajam kā žņaudzējčūska.
es domāju, ka jūs nekad neapprecēsieties, ja vien jūs abi pie tā nestrādāsiet nopietni. Tu pie savām nervu lēkmēm, bet viņš - pie dzīves uzskatiem un pasaules uztveri. Padomā, ka šādā veidā dzīvojot un ļaujoties pašplūsmai, var nākties meklēt citu kapa vietu. viņš var satikt sievieti, kas viņu uzklausīs, sapratīs un nebūs pārlieku greizsirdīga un nerīkos scēnas katru mīļu brīdi. tas nenozīmē, ka viņš speciāli kādu meklētu, bet ņem vērā, ka tā var notikt, jo ar laiku censties samierināties ar tavām trakuma lēkmēm nemaz negribās.

Nika - vaitad pašai nemaz negribas,lai tev grib precēt? un ja jau ir teikts,ka pats gribēs precēt,kad jutīs,ka nebūs ontrolēšanas utt? Tātad nav jau bezcerīgi..precēt tevi grib,kad būs pārliecināts..turklāt pati minēji,ka jūti,ka grib precēt, grib bērnus, grib kopā nomirt..nu pēc statusa var vēl pagaidīt. Un tad būs superīgs preiciņš,kad vīrietis pats izteiks vēlmi par kāzu organizēšanu..pagaidām iesaku padzīvot kā ir - galu galā - kopā esat, gribat būt kopā atlikušo dzīvi. pagaidām ar šādu domu mierini sevi. Un centies nekontrolēt viņu,lai viņš nejūtas apdraudēts un beigu galā tu sagaidi to bildinājumu ;)
Nebūs tev nekāda prieka,ja zināsi,ka kāzas esi uzpiedusi tu..nevis viņš to ir gribējis.

Sany :D es par to kapavietu esmu gar zemi :D

Anne- nu tā sanāca, lai Nika saprastu :D pašai smiekli sanāca, bet tā var būt :D

Grrrr... Es jau, saprotu, meitenes :( Tā gribētos būt tāds klasisks normāls pāris, kas pēc 2 gadiem apprecas. Bet nē, kur nu, vajag visādas traumas, psiholoģiskās problēmas. Kāpēc citiem viss ir vienkārši, bet citiem visa dzīve kā izdzīvošanas spēle :)

Kāzu vēl nav,bet jau kapavieta viena :D:DIzdarām secinājumus.... :D

Bet, ja nopietni, varbūt kāda paskaidros par to kapavietu - cik gados tad jau jāsāk domāt par to, kur cilvēku apglabāt? Varbūt es kaut ko svarīgu nezinu.. Manos laukos tā nenotiek.. Rīgā jau laicīgi par to jādomā?

Nu, man bija līdzīga situācija kā Nikai.. līdz pagājušās nedēļas 7dienai! :) Arī esam kopā nu jau 7.gadu un viņam aiz muguras ir šķirta laulība, bet ieminoties par mūsu iespējamo laulību, sākās čīkstēšana, ka nauda jāpiekrāj, ka kāzas kā tādas riebjas u.tml. Protams, ka šādas atrunas bija sāpīgas un ne īpaši ticēju, ka viss ir tikai dēļ naudas vai tādēļ, ka negribētu šķīvjus plēst un torti griezt. Man arī raksturiņš nav tāds 'sievišķīgs' - dažkārt esmu asa, pat neiejūtīga un dabiski no manis burtiski plūst pamācības, kā vīrietim dzīvot - kā apavus glabāt, kādu kreklu vilkt, kādas skūšanās putas lietot un ko ēst. Tad sapratu, ka tas ir par traku (pavēroju vienu pāri, kuriem ir šāds pats attiecību modelis un sapratu, cik tas ir neglīti) - pamainīju savu attieksmi un sāku pieņemt otru tieši tādu, kāds viņš ir.. nepagāja pat gads, kad viņš pats uzsāka sarunu par kāzām un atzina, ka ir sapratis, ka vēlas ar mani būt laulībā un vēlas bērniņu.

īsumā atreferējot domu - jāmainās pašai un visi PRET argumenti pazudīs kā nebijuši! :)

Parasti jau lielkas naudas naudas kāzām nebūs nekad. Tas prasa saņemšanos un plānošanu, kas dauzdiem ir pārāk liels apgrūtinājums. Ja dzīvosiet kopā, tad juridiskā nsakartotība var kādreiz dārgi iegriest. Dzīvē visādi var gadīties un beigās sanāk savam mīļotajam juridiski esi svešs cilvēks.

Tā kapavieta viņam nav rīgā, bet laukos, ļoti mazos ģimenes kapiņos.

Rīgā es domāju noteikti jādomā jau tagad, jo reāli vispār nav vietu! Tikai tad, ja ģimenei jau ir savs laukumiņš. Bet ja kāds jauns grib vietu... Nu vienam cilvēkam varbūt vēl atrastu, bet ja jauna ģimene grib ņemt vietu 2 - 4 cilvēkiem, tad ir nereāli vai nu arī tūkstoši jāmaksā

skaya,tevi var apsveikt? :)

Skaya, tu mani iedvesmoji :) Jāsāk man ar būs cītīgi mainīties... bet nu ja līdz 10 gadiem šis vēl nebūs mani apprecējis, nu i nafig, iešu prom :D

Man draugiem bija tā - ka puisis tikai meitenes dēļ rīkoja lielas kāzas, tajās iztērēja 5000 ls, lai gan bija tikai viss nepieciešamais, tagad puisis grauž meiteni par to lielo naudas summu, jo ja nebūtu visu kāzām iztērējuši būtu normāli dzīvojuši, ja meitenei ko pajautā viņa visu laiku tikai burkšķ, mums kā draugiem izskatās, ka kāzu dēļ jau velk uz šķiršanos. tiešām ceru, ka tā nebūs.

Tā kā gaidi un neko neuzspied.