Pamatīgs apjukums

Reģ: 15.05.2009

Gribas vienkarsi kadam pastastit par to, kas notika, jo labaakajam draudzenem nevaru to atklat.
Man ir stabilas attiecibas jau 6 gadus un pec menesa ir paredzetas kaazas. Tikko biju izbraukusi neliela atvalinajums viena pati uz vienu kuurortu un tur peksnji man noraava jumtu. Es satiku puisi, kuraa iemiileejos. Es nepiekraapu savu toposho viiru, tacu kaa es to gribeeju!!! Taas bija tadas mocibas starp velmeem un sirdsapzinu. Vai jums kadreiz ir bijusi ar kaadu taada kjiimija, ka vinsh tikai skataas jums aciis un juus jau esat tuvu orgasmam? Ar manu liigavaini taa nekad nav bijis, ari ne attiecibu saakuma.
Nepateicu shim puisim neko par sevi, neatstaju vinam iespeju mani sameklet socialajos tiklos. Tacu es varu sameklet vinu un man niez nagi to izdarit. Apzinos, ka tas ir nepareizi un turos, tacu kaa lai sanjemu sevi rokaas un aizmirstu vinu? Kaa lai baznica svinigi solos but muuzam uzticiga, kad es domaas visu laiku jau esmu neuzticiga?

14.04.2013 14:11 |

zaptesburka

4343

Reģ: 01.10.2012

Aizej pie psihologa. Tas nav uzbrauciens, nopietni! Palīdzēs Tev tikt skaidrībā ar to, kā juties un ko vēlies.

14.04.2013 14:15 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

Tāpēc es arī neprecos katru reizi, kad man ir ilgstošas attiecības un bildinājums, jo vēlos to darīt tikai 1x. Pazīstot sevi, es atzītos vīrietim tajā, kas notika un nenotika kūrortā, kā arī atliktu kāzas.

14.04.2013 14:15 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Ja neesi droša, ka vari dot solījumu pie altāra un to arī pildīt, tad varbūt atliec kāzas uz kādu laiku. Tiec ar sevi skaidrībā. Neviens nebūs laimīgs, ja apprecēsies, bet domāsi par citu vai šķiršanos...

14.04.2013 14:27 |

ingasvinga

Reģ: 15.05.2009

Vulpes, es miilu savu viirieti, zinu, ka vins ir mana otra pusite, mes esam kopa tik daudz pardzivojusi un velamies bernus, kopigas vecumdienas utt.
Es neko negribu mainit shai zinaa.
Vienkarshi siis jaunas sajuutas ir irracionaalas, skjiet es saaku saprast virieshus, kas miil savas sievas tomer pargulj ar citaam. Es negribu neko vairak ar to otro kaa fiziskas attiecibas par kuram neviens neuzzin, tas ir zemiski, taapec es censos tikt galaa ar sevi un palikt uzticiga. Kaa lai aizmirstu to otro puisi?

14.04.2013 14:27 |

Dionysus

3551

Reģ: 23.11.2012

Tādas situāciajas dzīvē var būt vēl un vēl. Šādās situācijas parasti viss balstās tikai uz emocijām. Un paļauties uz emocijām ir muļķīgi. Attiecībām ir jābūt mugurkaulam.

14.04.2013 14:32 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

ingasvinga, pirmkārt, mīlestība 6 gauds nemaz nepastāv, iesaku izlasīt pētījumus par to, cik ātri mīlestība "mirst", tas gan neizslēdz pieķeršanos, vēlmi veidot ģimeni, sagaidīt kopā vecumdienas, taču par mīlestību to nesauc. Es runātu ar savu vīrieti, stāstītu, jo vēlētos, lai viņš saprot, kas manā galvā notiek. Atzīšos godīgi, ka man arī ir gadījies satikt cilvēkus, kuri apbur pirmajā mirklī, lai arī mans saprāts nebeidz atkārtot, ka viņus man nevajag, kaut kas manī tik un tā liek palikt, meklēt, domāt.

14.04.2013 14:32 |

seksīgais

415

Reģ: 01.12.2012

Lūk tādēļ nopietnas attiecības ir dzīves beigas.

14.04.2013 14:33 |

ingasvinga

Reģ: 15.05.2009

Vulpes, bet es neticu shim graamataam utt. Muusu gadijuma taa ir milestiba, es savu liigavaini uzlukoju ar apbrinu, es juutu miilestibu, kad skatos uz vinju, es vinju iekaaroju taapat kaa agraak, mums nekas nav izgaisis. Es domaju, ka pazuud iemiileshanas, tacu milestibu ir iespejams uzturet, ja abi vislaik izrada uzmanibu

14.04.2013 14:35 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

Ingasvinga, man prieks dzirdēt, ka Tu tā domā, tiešām. Esmu cilvēks, kuram svarīgi pētījumi, zinātne, es labāk meklēju atbildes publikācijās, ne savās emocijās, jūtās, taču man prieks par tiem, kas tā nedara. Parunā ar savu līgavaini

14.04.2013 14:37 |

Mnēmosine

533

Reģ: 02.08.2011

Piekrītu Dionysus
Tu esi dzīs cilvēks,tas ir normāli,tomēr ir vērts aizdomāties par to,ko varētu pazaudēt. Tomēr es šādā situācijā ar mīļoto nerunātu. Es atrastu kādu citu iemeslu,kāpēc kāzas atlikt,tomēr neatklātu īsto. Jo es zinu,kā es justos,ja man atklātu,ka mana otra puse,skatoties citai acīs,gandrīž sasniedz orgasmu. Es nekad to negribētu zināt. Jo es nespētu uzticēties nekad vairs-tā,pa īstam,kaut arī saprastu,ka visi esam cilvēki.

14.04.2013 14:39 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

man ir cits jautājums, kāpēc 6gadus gaidījāt, lai precētos?

14.04.2013 14:46 |

ingasvinga

Reģ: 15.05.2009

vaboleen, es nezinu, es biju gatava aatraak, bet manejam bija janobriest shai domai un es neko vinam negribeju uzspiest. mes abi uzskataam, ka ja precaas, tad tikai vienreiz dziive, tad nu laikam gribejam but droshi par sho leemumu. Lidz shitam atgadijumam, es biju 100% drosha par sevi. tagad esmu mazliet izsista no lidzsvara. Bet es zinu, ka manejais ir pats labakais virietis pasaule, tapec netaisos atcelt kaazas vai ko taadu, es vienigi gribu aizmirst to otro, lai spetu atgriezties vecaja dziivee, es shobrid esmu tik ljoti paarnjemta ar taam atminjaam, ka nespeju pat pieversties kaazu organizeeshanai

14.04.2013 15:03 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

ai es ar nedēļu pirms kāzām pekeles krāmēju un mukt prom gribēju, to sauc par pirms kāzu stresu, vai uztraukumu vai nu kā tur viņu sauc :D

14.04.2013 15:27 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

muļķibas , ka mīlestība mirst! paliek savādāka, mierīgāka, bet ne jau mirst..

14.04.2013 15:29 |

lullaby

633

Reģ: 29.01.2009

vaboleens, kāpēc gan nevarētu gaidīt 6 gadus vai pat ilgāk?

14.04.2013 15:30 |

Elizabete12

132

Reģ: 14.02.2012

Sveika! es arī ar draugu esu jau 6 gadus kopa pat vairak drīz bus 7 gadi.
mīlestība nav pazudusi tā ir .
un man šada situacija ari ir bijusi , tiesi ka tas puisis skatas uz tevi liekas ka pilnigi tulit vins tevi izgerbs un tas acu skatiens .. vienkarsi apbur , bet esmu tikusi pari nedomaju par to pieversos kam citam pats stulbakais ir tas ka tas puisis ir tepat netalu reizi nedela vai ik pec divam nedelam es kontaktejos ar vina radiniekiem,tas ka vinu satieku sasveicinos kaut kas mus savelk, bet cita mirkli sak viss tas pazust un es esmu sanemusi sevi rokas un ta ari nekas nav noticis un domaju ka ari nenotiks .ta ka tu vinu satiki vienu reizi un vairs nesatiksi vienkarsi aizmirsti pieversies kazam bus viss labi ja par vinu nedomasi.

14.04.2013 19:36 |

Parfait

5929

Reģ: 29.01.2009

Domāju, ka tas bija tikai "no augšas" sūtīts pārbaudījums Tev. Tu neesi mirusi, Tu esi mīloša draudzene savam puisim un acīmredzot arī uzticīga. Tas, ka Tev ir līgavainis, nenozīmē, ka citi nevar likties simpātiski. Galvenais ir tas, kā Tu tiec tam pāri un par spīti kārdinājumam esi uzticīga.

14.04.2013 19:40 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Kā te jau tika minēts - tādu gadījumu dzīvē būs daudz. Tādas mirkļa aizraušanās ir normāla parādība un nevajag to uztvert kā kaut ko baigi nopietnu vai kā baigo draudu savām attiecībām.
Tas ir tikai mirkļa klikšķis un nekas vairāk. Patīkamas un spēcīgas emocijas... Kaut kas jauns... Bet tici man, ja tagad tu, piemēram, izdomātu pamest savu līgavaini un mestos ar galvu jaunajās attiecībās - tu nebūtu laimīga. Tāpēc iesaku izgaršot jaunās sajūtas klusi pie sevis. Skumjos brīžos atcerēties jauko kutinošo sajūtu. Lepojies ar to, ka nespēri nekādus tālākos soļus krāpšanas virzienā! Pēc dažiem mēnešiem skurbums no jaunajām emocijām pāries un viss ieies vecajās sliedēs.
Atceries, ka tavas jauniegūtās emocijas ir stipri vien idealizētas un ir tālas no realitātes! Tāpēc paturi šo romantisko piedzīvojumu atmiņā kā skaistu sapni...

14.04.2013 19:58 |

Menda

1516

Reģ: 01.07.2011

var gadīties, ka tās emocijas pāriet tikpat ātri, kā uznākušas.

14.04.2013 20:02 |

ingasvinga

Reģ: 15.05.2009

Tātad neliels update šai sakarā
Viegli nebija, bet centos nedomāt par viņu. Ar katru dienu jau bija vieglāk pievērsties arī citām lietām. Izlēmu, ka ja liktens būs lēmis, tad gluži nejauši tiksimies kādā citā pasākumā. Taču šorīt redzēju, ka šis ir atradis mani draugos. Tātad čalis pamatīgi pacenties, jo viss ko viņš zināja ir mans vārds. Atkal atmiņas no jauna ir uzjundītas un mana apņemšanās turēties viņam pretī sāk sarukt... :(

17.04.2013 09:25 |