Patiesiba es pati pabrinijos, jo es jau butu gajusi un maksajusi tik,cik prasiitu,bet mans teevs ir veersis,vinjhs izdomaajis,ka taa nauda,ko parasti paprasa ,nevienmeer ataisno ceriibas,tad,nu,mekleejaam divas sievietes,kas buutu ar mieru. Un taa kaa kaazas bija muuzu lauku maajaas,aaraa, tad,nu, vinjas lielaako dalju pagatavoja pie mums uz vietas un arii savaas telpaas,jo ikdienaa darbojas edinaashanas nozaree. Vinjas apskatija edienkarti,sarakstija tad visas sastavdaljas,ko un cik vajag,es braucu un pirku. Bet es saku- bijam baigi pargurushi ar organizeshanu. Jo tomer laukos uznjemt 70 cilvekus,no kuriem 23 ir arzemnieki, nav tas vieglakais darbs- kresli,galdi,tualete,dekoracijas,deju grida,muzika,projektors, dj, dziva muzika. Un mums bija ceremonija simboliska pie upes,kur ari visi shie kresli un uzkodas,shampis bija jaaizved.vel ziedu altars, pukjes...ak..bet skaists gan bija pasaakums. Ndaudz skumjs,jo mes nesen bijam zaudejushi savu mazuli...bet tads gaissh tomer.