Sveikas!
Varbūt nebūtu īstā vieta, kur ko tādu publiski rakstīt, bet es vēlētos nedaudz tikt uzmundrināta. Esmu satriekta un jūtos briesmīgi.
Mana ģimene nekad nav bijusi tāda, kāda to vēlētos. No mammas puses - radi ir ļoti jauki, no tēta puses visi ir riebīgi cilvēki, ieskaitot pašu tēti. Ar tēti kopā nedzīvojam, jo viņš mēdza fiziski iespaidot mammu un garīgi visus pārējos ģimenes locekļus. Tēta brāļi, māsas un mans opis, oma ir diezgan ļaunā raksturā. Vienmēr esmu bijusi slikta, tāpat arī mamma un manas māsas.
.. Bet tas ko nācās vakar uzzināt - vistiešākajā vārda nozīmē mani sagrauj. Protams, es neesmu vainīga, cilvēku jau neizmācīt, nepāraudzināt. Mans onkulis (riebjas izrunāt šo vārdu) nesen kādā ciematā izvaroja kādu sievieti. Viņš viņu arī fiziski aizskāris, domādams, ka viņu nositis, meklēja veidu kā paslēpt viņu. Par laimi sievietei viss kārtībā. Mans radinieks pašlaik atrodas cietumā un es ļooooti ceru, ka tur atradīsies ilgi.
Es jūtos satriekta un nespēju to izmest no prāta. Jutos vainīga, lai gan zinu, ka mana vaina nekur nav. Dotajā brīdi, vēlētos būt citā ģimenē, man riebjas, ka mums ir kopīgs uzvārds. Man riebjas, ka manā ģimenē ir tāds cilvēks, man riebjas iedomāties viss kā tur notika, man riebjas, ka mēs esam radinieki, ka mums ir vienāds uzvārds. MAN RIEBJAS VISS, KAS SAISTĪTS AR VIŅU!
Vēlos tikt vaļa no šīs briesmīgās sajūtas un domām! :(
673
