kad meitene taisās aizbraukt

protams, ka nav jāpārtrauc, kas tad tā par mīlestību? un pats vainīgs, ka nevar atbalstīt, ko tad tev tgd būtu uz ielas jādzīvo.....malacis, ka atradi darbu

Savdabīgi ir tas, ka lēmumu esi pieņēmusi vienprātīgi. Ja jau esat saderinājušies, tad, manuprāt, tik nopietnus lēmumus vajadzētu pieņemt abiem kopā.

es būšu bez darba šeit, viņš nevar mani atbalstīt materiāli...

Šī argumentācija jāpārrunā ar viņu pašu.

Nu citi cilvēki nevar uzturēt attāluma attiecības, citi var, tavējais nevar, tāpēc saka, ka jāškiras, jo droši vien domā, ka tu tur nez ko darīsi, laidīsi ar citiem, vai pats par sevi nevar galvot.

Un es arī neuzskatītu, ka tas nav labākais risinājums, tad labāk tepat iet uz Tallink strādāt, kur vismaz tikai 2 nedēļas prom, vai meklēt darbu uz vietas, ja nevar uzturēt, bet attālumu tik ilgi man būtu grūti iztuŗēt.

Piekritīšu womankind, ka tādus lēmumus, ja attiecības tiešām nopietnas, nepieņem vienpersoniski.

Ir cilvēki,kas negrib un pat nepieļauj tādu iespējau,kā attāluma attiecības. un izvēlas uzreiz to izbeigt..nevis 6 mēnešus izmocīties un tāpat nonākt pie šāda gala.

Pilnībā piekrītu womankind.
Viņa lēmums šķirties, ja brauc prom ir tik pat neapdomāts kā Tava nekonsultēšanās ar viņu. Ja reiz esat saderinājušies, tad, manuprāt, tā vairs nevar darīt...

Mēs kopā pieņēmām lēmumu, ka jābrauc prom. Tikai diemžēl viss beigās izjuka (viņam tur tika solīts darbs - ko pati tur darītu pat nezinu). Un tā sakarā es aizgāju no darba šeit, atgriezties īsti nevaru un nav arī teikts, ka ņems (pa lielam, priekšniekiem ļoti " patīk" , ka tad darbinieks taisās braukt prom, tad palikt).

Ja mīl, tad jau tik kategriski lēmumus nepieņem (es gan nesaku, ka viņš Tevi nemīl).
Bet, vai Tu jautāji viņa domas pirms pieņēmi lēmumu? Ja nē, tad var saprast, ka vīrietis ir aizvainots.

Tā attiecības uzturēt ir bezgala grūti. Zinu no pieredzes, jo pusgadu es biju LV, vīrs strādāja Londonā. OK, viņš vismaz gandrīz katru nedēļu lidoja mājās, un bijām kopā 1.5 dienas.

Mani arī ārzemēs gaida fantastiski darba piedāvājumi paziņu vidū, jo manas zināšanas un pieredze profesijā diemžēl ārpus Latvijas tiek vērtētas augstāk, nekā šeit, tomēr es nespētu pieņemt vienpersonisku lēmumu. Es zinu, ka man ir attiecības, kuras ir nopietnas un es nevaru pieņemt lēmumu viena. Turklāt nevēlētos darba dēļ ziedot savas attiecības.

Taisnība jau ir, ļoti ilgs laiks ir pusgads... Un viss slikās tā stulbi, ka patiešām sanāk, ka es vienpersoniski pieņēmu par manu braukšanu. Tad jau vienkārši laikam nav līdz galam no manas puses arī

1.Mēs kopā pieņēmām lēmumu, ka jābrauc prom.
2.Tikai diemžēl viss beigās izjuka
3.Un tā sakarā es aizgāju no darba šeit
4.Pateicu to savam līgavainim un viņš paziņo, ka tad uzreiz jāsķiras, nav vērts...

Ko Tu pateici - ka tik un tā brauksi? Ko lai saka - Tu izvēlējies darbu, nevis mīlestību. Es domāju, ka jā, ir vērts mest plinti krūmos, jo Tu savu izvēli esi izdarījusi.

Nu, ja meitenes aizgāja no darba, jo abi plānoja braukt projām, bet vīrietis tomēr nebrauks un sievieti, kamēr tiks atrasts darbs LV, nodrošināt nevar, tad arī Tolstijs nosodīt nevar. Viņai taču no kaut kā ir jādzīvo.

nu ja viņs tevi uzturēt nevar, tad jau tiešām ..vai viņs piedāvā citu variantu? kā tu iztiksi bez darba?

es domāju,ka,ja vīrietis patiešām mīl,tad var arī tos 6mēn pagaidīt, jo viņam taču būtu jāsaprot,ka ne jau dēļ labas dzīves tu tagad taisies kkur doties. Un vēl jo vairāk- ja pašam nav iespēju tev palīdzēt,tad būtu jāpriecājas,ka meklē un dari kko.

Jā, es neredzu citu variantu šobrīd. Jo es nevaru būt bez ienākumiem - tikko man ir iesācies maksatnespējas process, 2 gadi vismaz jāizvelk kaut kā un jāmaksā. Pat ja nav no kā maksāt - tāpat jāmaksā Ls 70 menesī. Un kā vispār var dzīvot nez naudas?

Es gan teiktu tā, ka darbu šeit arī var atrast, bet tā jau ir tava izvēle, kas tev ir svarīgāks, dabrs vai mīļotais cilvēks. Darbu var dabūt un aizbraukt prom var jebkurā laikā, bet to, kas bijis starp jums, vienā dienā būs grūti izmest laukā...Tad kāpēc vispār esi līgava, ja neesi gatava iet cauri priekos un bēdāš, bagātībā un NABADZĪBĀ? Ieklausies sevī un novēlu to labāko...

no otras puses, nevar sevi ierobežot attīstībā otra cilvēka dēļ. ja darbs ārzemēs tev palīdzētu dzīvē tikt uz priekšu, iegūt jaunu pieredzi, utt., iespēja jāizmanto. vēl jo vairāk, ka tavs līgavainis nav spējīgs uzturēt tevi situācijā, kamēr meklē darbu.. tad viņam nav nekādu tiesību izteikt tev pārmetumus kur un kā strādāt un pelnīt naudu.

jo pēc tam var būt situācija, kad būsiet apvērstas lomās un tu teksi - bet es tevis, mūsu attiecību dēļ no tā atteicos, un ja tu ceri, ka viņš 100% darītu tāpat, atteiktos, tad tu iespējams dziļi maldies. iespējams, protams, ka nē.. bet ar to jārēķinās.
ceru, ka saproti manu domu..

un ja tā padomā, kas gan ir pusgads salīdzinājuma ar visu dzīvi, ko varēsiet pavadīt kopā

6meneši nemaz nav tik daudz! Manējais ar bija prom 6mēnešus! Izturējām ;)

Es domāju šeit vairāk ir runa nevis par nespēju izturēt vienam bez otra šo laika periodu, bet gan attieksmi vienam pret otru, pieņemot dažādus svarīgus lēmumus.