Ar puisi esam kopā jau daudzus gadus. Ai, vajadzēja jau apprecēties pašā sākumā, toreiz pirms krīzes vēl bija nauda un iespējas. Bet neizdarījām to, un tagad tā finansiālā situācija ir normāla, bet protams vairs ne tik ideāla. Bet gadi iet, gribam bērniņu...
Bet man ir princips, ka bērnu gribu, esot precēta. Bet ja tagad sāksim krāt kāzām, paies pāris gadi. Līdz ar to arī bērniņu nāksies atlikt uz pāris gadiem, jo paralēli abus nevaram, jo bērns jau arī daudz finanšu prasīs. Tāpēc viņš piedāvā simboliski sarakstīties, bez nekādām kāzām. Un pēc tam koncentrēties tikai uz bērniņu un naudu atlikt un tad tērēt bērniņa vajadzībām. Un pēc tam, kad bērniņš jau būt paaudzies un finanses būtu labākas, varētu arī sarīkot laulību svinības.
Ko jūs sakāt par šādu variantu? Es vēl esmu pārdomās... Daudzi pāri jau saka, ka īsto kāzu balli taisīs kaut kad pēc tam. Bet reāli kurš tad to ir sarīkojis kaut kad pēc tam? Precēti ir un viss. Man liekas, ka tad jau parādās citas vajadzības, naudu vajag kam citam, atliek, atliek un nav vairs aktuāli.
Un vai jūs precētos tādās vienkāršās kāzās, kur tikai zagsā sarakstās ar lieciniekiem un vecākiem, un viss.