Kuram taisnība?

Reģ: 06.04.2013

Ar puisi dzīvojam Rīgā, bet viņš nāk no citas pilsētas, uz kuru šad tad aizbraucam kopā, šad tad viņš viens pats, lai patusētu ar savu labāko draugu veču vakarā ar alko utml. Lai atlaistu tā teikt. Visus gadus vienmēr viss bijis labi. Bet tad viņš uz pusgadu zaudēja darba, sākās bizdings mūsu attiecībās un vienā šādā braukšanās reizē viņš salaida ar citu sievieti. Bija smagi nenormāli, bet esam to izrunājuši un tā kā mīlam viens otru, palikām kopā.

Nu jau ir pagājis pusgads kopš tām drausmām. Un viņš atkal grib aizbraukt uz savu pilsētu viens patusēt ar savu draugu. Bet šoreiz es viņu negribu laist, jo... nu jūs jau saprotat. Man ir bail, es vairs neuzticos un viss vēl sāp. Saku, ka braukšu ar viņu un patusēsim 3atā, bet viņš saka, ka tad tā būs vienkārši pilsētas apciemošana, bet tas vairs nebūs tas, ka viņš divatā ar čomu patusē. Viņš mani saprot, kāpēc es tā jūtos un negribu viņu laist, bet saka arī, ka laiks ir aizmirst to visu un dzīvot tālāk. Ka nevar taču tagad visu mūžu viņu nekur nelaist vienu.

Kuram no mums ir taisnība? Un kā jūs risinātu šo?

06.04.2013 15:25 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Es nebūtu ar viņu palikusi kopā, jo arī nespētu to aizmirst. Ja uzticēšanās ir iznīcināta, tad vairs veiksmīgas attiecības neizdodas.

06.04.2013 15:28 |

kikii691

2080

Reģ: 05.11.2012

nu saprast var gan vienu, gan otru, bet piesiet un nelaist nekur vienu jau ar tomer nevares!

06.04.2013 15:36 |

meow

906

Reģ: 18.02.2012

kā tu uzzināji, ka viņš salaida ar citu? pats pateica vai tomēr no kāda cita un pēctam atdzinās?

06.04.2013 15:40 |

aa1

3431

Reģ: 19.08.2009

Ja tu viņam to esi piedevusi, tad arī tev jāņem savi vārdi nopietni un jāuzticas viņam. Te izskatās, ka neesi līdz galam piedevusi, vai nu strādā ar sevi vai arī nav lemts attiecībām.

Es neesmu bijusi tādā situācijā, bet es vispār domāju, ka nevarētu nemaz piedot, jo tādas lietas es nevarētu izmest no galvas un būtu liekulīgi pateikt, ka es piedodu sānsoli, bet tajā pašā laikā uztrauktos vai tik viņš nelaiž pa kreisi.

06.04.2013 15:42 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

es nevarētu piedot un zinātu, ka vienmēr tas mani grauztu, nekad vairs neuzticētos un nelaistu nekur vienu, tāpēc arī nezinu, vai paliktu pēc tāda gadījuma kopā. ja arī paliktu, zinu, ka dzīves ne man ne viņam vairs nebūtu un agri vai vēlu viss pajuktu.

06.04.2013 15:48 |

BaCk

6797

Reģ: 06.07.2009

Laid viņu, ja gribēs krāpt, tad to izdarīs tur vai citur.
Tā bija tava izvēle palikt ar viņu, zinot, ka nevarēsi uzticēties, tad rēķinies ar to.

06.04.2013 15:53 |

eliizaa

300

Reģ: 20.06.2011

Es ari uzskatu ka ja viņš tevi mīl - un no kļūdām mācās - tad tevi nekrāps un ir jālaiž - jo ja gribēs tevi krāpt - tad tāpat atradīs veidu.

Dzīvē jau nav viss balts vai melns - un uzskatu ka katra situācija ir jāizvērtē - un jāsaprot - vai ir vērts piedot un dzīvot tālāk - vai saprast ka tas ir vīrietim asinīs un viņš nemainīsies :)

06.04.2013 16:31 |

kordelia

1368

Reģ: 03.01.2010

baigi interesanti - dzeks nokrapj, bet meitene ir taa, kurai jastrada ar sevi, jatiek pari utt. A dzekam nekas nav jadara?

06.04.2013 17:03 |

BaCk

6797

Reģ: 06.07.2009

A ko džeks vēl var darīt? Cik sapratu, ka viņi jau bija salabuši un viņa bija piedevusi, tātad viss ir izunāts. Tas paliek uz puiša sirdapziņas, bet izvēle palikt kopā ir meitenes ziņā.

06.04.2013 17:07 |

Ella7

1681

Reģ: 01.09.2012

Ja tu nevari to aizmirst un piedot, jums nevajadzētu būt turpmāk kopā. Kad cilvēki pēc krāpšanas nolemj būt tomēr kopā tas paredz, ka tas nodarījums tiek pārvarets un aizmirst. Citādak jāšķiras!

06.04.2013 17:08 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

diemzhél, neko nevaréshu ieteikt, jo nebútu palikusi kopá péc krápshanas

06.04.2013 17:37 |

adna20

767

Reģ: 12.05.2011

Paliku kopā pēc krāpšanas 3 gadus vēl apmēram... Kā bija? Nu, pati sev smērēju acis ciet, ka viss ok - piedevusi utt - ņifiga :D
Īsti piedevu tikai tad, kad izšķīrāmies, attiecībās bija tā, ka vienkārši "bija" jāpiedod.. un jā, teica , ka nožēlo un mīl, bet... Bet pamazām mana mīlestība izdzisa!
Nezinu... visu laiku iekšā bija sajūta, ka tomēr nekas nesanāks - nesanāca, bija sajūta, ka esmu iesprūdusi! Tad vienkārši pieliku punktu mocībām, kas tomēr man deva labu pieredzi!
Vai nožēloju, ka turpinājām attiecības? Nē, nenožēloju, tikai tagad es būtu rīkojusies savādāk!

06.04.2013 17:45 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

ja cilvēks vienreiz ir piekrāpis , tad droša sajūta nebūs nekad. "piedošana" un "aizmiršana" ir līdz šādiem brīžiem kā tev šobrīd

06.04.2013 17:53 |

cupcake2

2084

Reģ: 31.01.2012

Tu nevari mūžīgi viņu turēt sev blakus, kā arī iet visur līdzi. Ja jau piedevi un paņēmi atpakaļ, tad palaid, ja viss būs labi, ar laiku sāksi uzticēties, paliks vieglāk, ja paslīdēs kāja, tad nav tev tāds vajadzīgs. Nav jēgas vaktēt visu mūžu, blakus vajag cilvēku, kas pats tevi cienīs un sapratīs, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.
Sākumā, protams, bija jāizvērtē, kas pamudināja uz tādu soli.

06.04.2013 18:00 |