Apgrieztā psiholoģija nav īsti došana pretī.
Ko es darītu? Cilvēkiem ļoti nepatīk, kad spoguli pagriež uz otru pusi un ļauj viņiem pašiem tajā skatīties. Es viņai piespēlētu. Ja viņa man jautātu, vai atradu apģērbu savam izmēram - es noteikti pārspīlēti teiktu "Jā, iedomājies - pat tāda resnule, kā es, tur kaut ko atrada! Brīnums, vai ne? Tev gan paveicies, ka tev tāda modeles figūra." Un tā var atbildēt uz visu. Cilvēki bieži vien nezina, kāda muļķa lomā sevi nostāda, kamēr nepaskatās no malas uz to, par ko runā.
Reiz man stāstīja gadījumu. Kāds vīrietis strīdu laikā sievai vienmēr teica, ka viņa ir aita. Sievieti tas šausmīgi aizvainoja, bet vīrietis tāpat viņai to turpināja teikt. Un tad, kādā tādā reizē, kad viņš viņu tā nosauca, viņa atbildēja "Nu jā, esmu aita. Bēēē! Forši taču, ka sieva ir aita". Tā bija pēdējā reize, kad viņš viņu tā nosauca.