Man ir līdzīga situācija. Ar jauno draugu neesam ilgi kopā, tāpēc vēl tik labi nepazīstu viņu, nezinu kas viņam patīk, kas nepatīk. Iepriekšējās attiecības bija vairākus gadus, kurās vien pa apskavieniem dzīvoju, ar laiku tie jau bija palikuši smacējoši. Jaunais draugs reti mani apskauj, nedod roku, cenšos saprast,ka tomēr visi esam dažādi un varbūt iemesli tam,ka nepatīk liela tuvība meklējama jau bērnības audzināšanā. Ar prātu to var saprast, bet emocionāli vienkārši ir sāpīgi saprast,kā Tu vari negribēt mani apskaut, vai iedot roku.. Tas attiecībās ievieš zināmu vēsumu. Laigan draugs izsaka komplimentus, runā par kopīgu, diezgan nopietnu nākotni, dāvina dāvanas un rūpējās citos veidos, vienalga ir grūti pārkārtot domāšanu. Varbūt arī es pati esmu pārāk izlutināta tādā ziņā, jo iepriekšējais bija uzmanīgs līdz detaļām. Katrā ziņā, ļoti labi saprotu tevi, bet varu ieteikt to, ka grozi kā gribi, bet visi vīrieši ir mednieki, viņiem ir intresanti ,kad esi atturīgāka, vismaz manam draugam tā ir, jo atturīgāka esmu, jo vairāk viņš pats man pieglaužās. Vīrieši ir primitīvāki radījumi, viņiem nav tik attīstīta un jūtīga emocionālā pasauile, viņi vienkārši tādas lietas nesaprot.
Pacieties un lieki neaiztiec. Laigan pacietība ir brīnišķīga rakstura iezīme, dzīve ir pārāk īsa lai ilgi gaidītu, tāpēc izvērtē, vai tas ir tā vērts, varbūt viņš vienkārši nav priekš Tevis. Veiksmi! :)